Šī gada augusta beigās Tiesībsarga biroja pārstāvji devās monitoringa vizītē uz Augšdaugavas novada Sociālā atbalsta un aprūpes centru “Avots”. Tās laikā tika veiktas intervijas ar centra iemītniekiem, personālu, tika izvērtēti uzturēšanās apstākļi. Par veikto pārbaudi novada Sociālais dienests ir saņēmis Tiesībsarga biroja ziņojumu ar ieteikumiem par tā darbības pilnveidošanu.
Otrdien, 22.septembrī, tiesībsardze Karina Palkova un Tiesībsarga biroja Nacionālā preventīvā mehānisma nodaļas vadītāja Zanda Rūsiņa ieradās Augšdaugavas novada pašvaldībā pārrunāt centra “Avots” darbību. Tikšanās piedalījās Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja 1.vietnieks Jānis Proms, izpilddirektors Pēteris Dzalbe, Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova un Sociālā atbalsta un aprūpes centra “Avots” vadītāja Lilita Gasjaņeca.
Karina Palkova atzina, ka pirms tikšanās apmeklējusi centru “Avots”, kur iepriekš ir viesojušies viņas kolēģi un sastādījuši ziņojumu par viņuprāt konstatētajiem pārkāpumiem. Viņa esot iepazinusies ar kolēģu ziņojumu un vēlējās tos izrunāt ar pašvaldības vadību. Tiesībsardze uzsvēra, ka mērķis esot bērnu tiesību ievērošanas nodrošināšana, tāpēc pašvaldībai būtu šī iestāde vairāk jāatbalsta finansiāli. Viņas skatījumā centram ir sakārtota infrastruktūra un izveidots labs institucionāls modelis, taču tas pilnībā neatbilstot ģimeniskai videi pietuvinātai iestādei. Tiesībsardze uzsvēra, ka centram ir sagatavota institūcijas ēdienkarte līdzīgi kā sociālajām iestādēm un ieslodzījuma vietām, kur jau nedēļu iepriekš var zināt, kas tiks likts galdā, un ka ēdināšanas izmaksas ir zemas. Jāteic, ka pirms vizītes tiesībsardze dalījās pārdomās ar medijiem, ka centrā “Avots” ir konstatēti būtiski bērnu tiesību pārkāpumi, tajā skaitā nepietiekams uzturs un finansējums bērnu vajadzībām. Tiesībsardze pārmeta, ka ledusskapji ir tukši, bet tajos vajadzētu atrasties kādiem našķiem, lai iemītnieki justos kā mājās. Tāpat bija neapmierināta ar apģērbam iedalīto finansējumu, veselības aprūpi, darbinieku atalgojumu, psihologa trūkumu, nepietiekamu bāriņtiesas iesaisti.
Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe tiesībsardzes pārmetumiem daļēji nepiekrīt. Viņš skaidroja, ka bērniem centrā tiek nodrošinātas četras ēdienreizes dienā, bet norādītajās ēdināšanas summās ietverta tikai produktu cena, citas izmaksas tiek segtas no citām budžeta pozīcijām, tāpēc ēdiena izmaksas no malas šķiet ļoti zemas. Savukārt, “tukšajos” ledusskapjos drīkst atrasties tikai bērnu pašu iegādātie produkti vai ēdiens, kas palicis pāri pēc maltītes. Centrā maltīti bērniem gatavo divi pavāri atbilstoši PVD prasībām un normām.
Viņš uzsvēra, ka Augšdaugavas novads nevar atļauties Latvijas vidusmēra algas, kādas ir, piemēram, Mārupes vai Ādažu novadā, bet kopš 2022. gada ik gadu par 5% tiek palielināta minimālā alga visās nozarēs, lai 2027. gadā sasniegtu valstī noteikto minimālo algu. No šī gada novada sociālie darbinieki saņem piemaksu par risku.
Sociālā atbalsta un aprūpes centrā “Avots” dzīvo 24 bērni, tostarp no citām pašvaldībām. Daudzi bērni centrā nonākuši pēc izņemšanas no ģimenēm, kurās ir atkarību vai citas sociālas problēmas. Pēteris Dzalbe uzsvēra, ka, plānojot nākamā gada budžetu, tiek apsvērta iespēja uzņemt aprūpē tikai savas pašvaldības bērnus, jo katrai pašvaldībai pašai ir jārūpējas par savu iedzīvotāju labklājību.
Izpilddirektors norādīja, ka ļoti svarīgi ir valsts līmenī risināt jautājumu par bērna bāreņa statusu, ko pašlaik piešķir ne tikai bērniem, kuriem nav vecāku, bet arī bērniem, kuri ir izņemti no ģimenēm. Šīs divas situācijas vajadzētu nošķirt, veidojot atbilstošu pieeju un noteikumus. Pēteris Dzalbe aicināja tiesībsardzi palīdzēt arī risināt valsts līmenī jautājumu par aprūpē esošo personu uzraudzību un preventīvajiem pasākumiem uzvedības jomā. Pašlaik rodas situācijas, kad iemītnieki var klaji ignorēt personāla norādījumus, un drošības iestādes nevar aizsargāt ne darbiniekus, nedz arī palīdzēt iemītniekiem izvairīties no nelikumīgu darbību veikšanas vai kriminālo sfēru ietekmes.
Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova komentē, ka bērnu labklājības nodrošināšana ir viens no galvenajiem uzdevumiem, taču reālās dzīves situācijas bieži vien atšķiras no skaistiem scenārijiem. Pērn Bērnu aizsardzības centra sniegtās rekomendācijas tiek pakāpeniski izpildītas, taču to pilnīga ieviešana prasa laiku. Diemžēl divus gadus pašvaldība nevarēja atrast psihologu, jo neviens nepieteicās vakancei vai izturēja darbā tikai dažas nedēļas, tādēļ tika izmantots psihologa ārpakalpojums. Pašlaik centrā “Avots” psihologs darbā ir pieņemts. Anna Jegorova uzsver, ka nedrīkst visas problēmas uzvelt pašvaldībai, bet daudz kas ir jārisina valsts līmenī, tostarp atalgojuma jautājums. Viņa aicināja tiesībsardzi nevis sodīt un nosodīt, publicējot informāciju sociālajos tīklos, bet atbalstīt un palīdzēt risināt problēmas.
Pašvaldības vadība pateicās tiesībsardzei par ieteikumiem un aicināja par finanšu jautājumiem turpmāk vērsties pirmkārt pie pašvaldības atbildīgajām personām šajā jomā un sniegt sabiedrībai objektīvu informāciju pēc pašvaldības skaidrojuma saņemšanas. Tiesībsardze solīja pēc vairākiem mēnešiem doties atkārtotā monitoringa vizītē, lai izvērtētu veiktos uzlabojumus.