Augšdaugavas novada Nīcgales un Kalupes pagastu teritorijā kompānija “Vindr Latvia” plāno attīstīt Nīcgales vēja parku – atjaunīgās enerģijas projektu ar jaudu līdz 288 MW, uzbūvējot līdz 40 vēja turbīnām. Vietējie iedzīvotāji gan ir satraukušies, jo par vēja turbīnu darbību pastāv daudz mītu un stereotipu, bet ticamas informācijas ir maz. Lai sniegtu iedzīvotājiem visaptverošu priekšstatu par vēja parka darbību, kompānija organizēja braucienu uz Lietuvas pilsētu Rokišķiem, kur vēja parks veiksmīgi strādā jau dažus gadus. Dalībniekiem bija iespēja klātienē apskatīt turbīnas, apspriest tēmu ar vietējo zemnieku un uzdot interesējošos jautājumus ekspertiem.
Rokišķu apkaimē uz vietējā zemnieka Andrijusa zemes uzstādītas 12 turbīnas, vienas turbīnas garums ir 230 m (160 m torņa augstums un 70 m spārna garums). Uzstādīto turbīnu jauda ir 66 MW, ar elektroenerģiju ir nodrošināti ap 80 000 mājsaimniecību.
Viņš pastāstīja, ka dzīvo divu kilometru attālumā no turbīnām, bet viņa radinieks vēl tuvāk. Nelielu troksni var sajust atkarībā no vēja virziena, bet kopumā turbīnas darbība nekādā veidā neietekmē ģimeņu ikdienas dzīvi. Paša projekta sākumā Andrijus arī sastapās ar vietējo iedzīvotāju bažām, jo bija maz informācijas par vēja parka ietekmi uz veselību, uz lauksaimniecības darbību: “Jautājumu bija ļoti daudz, un tas ir normāli. Cilvēki baidījās, ka nekas vairs neaugs viņu dārzos un laukos, ka ies bojā putni un mājdzīvnieki, ka turbīnu vibrācijas izraisīs vēzi u.tt. Bet tas viss ir tikai mīti. Kad cilvēkiem visu izskaidroja, viņi piekrita būvniecībai,” pastāstīja zemnieks. Viņš teritorijā, kur darbojas turbīnas, audzē rapsi un graudaugus. Vēja parka būvniecība sākās 2021. gadā, uzņēmums būvēja un remontēja arī visus piebraucamos ceļus, un vietējie zemnieki no tā ir tikai ieguvēji – sakārtota infrastruktūra samazina izmaksas, piemēram, graudu kraušanai. Par zemes īri par vienu turbīnu zemnieks saņem 6000 eiro gadā. Lietuvas valsts atbalsta maksājums iedzīvotājiem, kas dzīvo piecu kilometru rādiusā (15%), un pašvaldībai (75%) ir aplēsts no vēja parka jaudas, jo vairāk elektrības parks saražo, jo šī summa ir lielāka.
Brauciena dalībniekiem bija iespēja maksimāli pietuvināties turbīnai – apskatīt tās pamatni, sajust iespējamo vibrāciju un sadzirdēt iespējamo skaņu no spārnu darbības.
Par Nīcgales vēja parku
Nīcgales vēja parka projekts pašlaik atrodas izpētes un plānošanas stadijā. Ideja radās 2024. gadā, un pilnvērtīga vēja parka darbība varētu sākties septītajā projekta īstenošanas gadā – 2030. gadā.
SIA “Vindr Latvia” skaidro, kāpēc tieši Nīcgales un Kalupes pagasti tika izvēlēti par nākamā parka vietu: Nīcgales un Kalupes pagastu teritorija ir ļoti piemērota atjaunīgās elektroenerģijas ražošanai, izmantojot vēju. Sauszemes vēja enerģija ir lētākais jaunās elektroenerģijas ražošanas veids, tas neprasa kurināmo (gāzi, ogles), ko ietekmē ģeopolitika. Apkārtējās vides apstākļi atbilst vēja parka būvniecības priekšnosacījumiem, ir pieejams pieslēgums augstsprieguma elektrotīklam, kā arī nav būtisku ar valsts aizsardzību saistītu ierobežojumu, kas varētu radīt šķēršļus attīstībai. Šeit arī ir salīdzinoši zems apdzīvotības blīvums. Pašreizējie aprēķini paredz līdz 40 vēja turbīnu būvniecību Latvijas valsts mežu teritorijā ar jaudu 388 MW, kas tiktu izbūvētas divās kārtās. Sākotnēji Nīcgales vēja parka projektā turbīnu skaits bija 59, bet ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā tika samazināts par 33% - līdz 40. Investīcijas infrastruktūrā uzlabos vietējo vidi gan biznesam, gan ikdienas dzīvei.
Parka būvniecība nodrošinās vietējās kopienas ar papildus ieņēmumiem, sakārtotāku vidi un infrastruktūru, kā arī ar jaunām uzņēmējdarbības iespējām. Kompānija sola pēc iespējas vairāk iesaistīt vietējos uzņēmējus un pakalpojumu sniedzējus – būvniecības, ceļu darbu, transporta, ēdināšanas, izmitināšanas, teritorijas uzturēšanas un vēlāk arī ekspluatācijas un apkopes posmos.
Vieni no būtiskākiem labumiem un priekšrocībām, ko sniegs parka būvniecība, ir iespēja saņemt ienākumus gan vietējiem iedzīvotājiem, gan Augšdaugavas novada pašvaldībai. Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem № 577 “Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai” iedzīvotāji un pašvaldība iegūs no ikgadējiem obligātajiem maksājumiem un varēs brīvi lemt par to izlietojumu. Vietējie iedzīvotāji iegūs 2500 eiro gadā kopienas attīstībai par katru izbūvēto megavattu (288 MV = 720 000 eiro gadā). Līdz pat 90% no šīs summas var nonākt iedzīvotājiem, kuri dzīvo mazāk nekā 2 km attālumā no vēja parka. Atlikusī daļa būs pašvaldības rīcībā, lai lemtu par atbalstu vietējiem iedzīvotājiem. Individuālām mājsaimniecībām tas nozīmētu papildus ienākumus aptuveni 1-3 minimālo mēnešalgu apmērā katru gadu. Atbalsts būs pieejams 30 gadu garumā.
Projektā tālākajā attīstība tiks rūpīgi vērtēta ietekme uz vidi, ainavu, ceļiem, vietējo dzīves kvalitāti un dabas vērtībām. Komunikācija ar iedzīvotājiem arī būs viena no prioritātēm. Šī gada vasaras nogalē jānotiek IVN (ietekmes uz vidi novērtējuma) ierosināšanai un izstrādei, pēc tam – lokālplānojuma ierosināšanai. Nākamais solis – IVN un lokālplānojuma publiskās apspriešanas un tālāk – šo dokumentu apstiprināšana. Sabiedrisko apspriešanu laikā paustie iedzīvotāju priekšlikumi var ieviest korekcijas projekta plānojumā, līdz ar to iedzīvotājiem jābūt aktīviem.
SIA “Vindr Latvia” strādā arī pie citiem vēja parku projektiem Līvānos, Cēsu, Kuldīgas, Saldus un Jēkabpils novadā.
Jautājumi un atbildes
Nīcgales un Kalupes pagastu iedzīvotājiem līdz braucienam bija iespēja uzzināt par vēja parka projektu divās iepazīšanās sanāksmēs. Kā atzina ekskursijas dalībnieki, iespēja visu redzēt savām acīm ir pavisam cita pieredze, un daudzi jautājumi atkrita. Vairākums iedzīvotāju ir redzējuši vēja turbīnas daudzās Eiropas valstīs, kur tās strādā jau gadu desmitus, bet Latvijai tas joprojām ir jaunums, tāpēc šaubu ir daudz. Pēc Rokišķu vēja parka apmeklējuma Daugavpils Universitātē notika diskusija ar “Vindr Latvia” ekspertiem, kur varēja izrunāt visus jautājumus, kā arī noklausīties Rīgas Stradiņa Universitātes darba drošības un vides veselības institūta direktora, profesora Ivara Vanadziņa lekciju par vēja elektrostaciju ietekmi uz veselību. Pēc profesora teiktā, lielu lomu spēlē sabiedrības pierādījumi un pārliecība kādā no spriedumiem, piemēram, vēl pirms 15-20 gadiem mūsu dzīvē ienāca mobilie sakari, bet par telefonu negatīvo ietekmi joprojām pastāv daudz mītu. Lai gan par vēja turbīnām Latvijā pētījumu ir maz, pasaules zinātniskā pieredze liecina par to, ka būtiskas un objektīvi izmērāmas ietekmes uz veselību nav. Informācijas trūkums rada daudz maldinošu pārliecību, cilvēks var, piemēram, pārliecināt sevi, ka kāda no veselības problēmām ir saistīta ar blakus esošo vēja turbīnu, bet pierādīt to nevar. Eiropā ir uzstādīti vairāk nekā 100 000 turbīnu, un zinātniskie pētījumi neliecina par elektromagnētiskā lauka, trokšņa, zemfrekvences skaņas vai infraskaņas negatīvo ietekmi uz veselību.
Diskusijas dalībnieki interesējās par vairākiem jautājumiem: vai vēja turbīnas var ietekmēt valsts aizsardzību, cik ilgi var ilgt būvniecība, vai būs drošs un pieejams Nīcgales Lielais akmens u.tt. Runājot par aizsardzību, potenciālo vēja parku atrašanās vietas ir saskaņotas ar aizsardzības resoru, un nekādā veidā neietekmē radarus. Decentralizēta vēja enerģijas ražošana ir risinājums tīkla noturībai un valsts aizsardzībai, jo pašlaik Latvijas jaudas ir koncentrētas dažos punktos, kas, kā rāda Ukrainas pieredze, rada augstus drošības riskus. Vēja parka būvniecība var ilgt 1-2 gadus atkarībā no projekta apjoma un sarežģītības. Papildus vēja parka izveidei jābūvē arī ceļi un elektrības pieslēguma punkts, kura izbūve var ilgt 2-4 gadus. Savukārt, Nīcgales Lielais akmens atrodas tādā attālumā no vēja parka turbīnām, ka tā pieejamība nebūs traucēta vēja parka būvniecības un ekspluatācijas laikā.
Vairāk par Nīcgales vēja parku var uzzināt vietnē vindr.eu. Šeit arī sniegtas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Par vēja enerģiju, tās ražošanu, ietekmi uz vidi, ekonomiku un citiem jautājumiem var uzzināt mājaslapā savaenergija.lv
Teksts, foto: Jeļena Ivancova