Flickr
11. jūlijā Nīcgale svinēja savu 90. gadadienu ar devīzi “Nīcgale - mūsu mājas, skola - mūsu sirdī”. Apaļais datums bija īpaši izcelts, jo nīcgalieši atzīmēja ne tikai savas dzimtas un dzīves vietas skaisto jubileju, bet arī Nīcgales skolas 90. gadadienu – vietu, kura vairākus gadus apvienoja un vēl turpina apvienot paaudzes.
Uz svētkiem bija sabraukuši vairāki desmiti Nīcgales piederīgo – no Rīgas un citām Latvijas vietām, arī no ārzemēm, lai satiktos ar saviem tuviniekiem un izbaudītu kopā būšanu dzimtajā vietā. Svētku dienas garumā visi varēja piedalīties dažādos pasākumos: misē Nīcgales Dievmātes dzimšanas Romas katoļu baznīcā, kapusvētkos, jauniešiem tika organizēta orientēšanās spēle “Izzini Nīcgali’’, bet bērni varēja izklaidēties atrakcijās. Nīcgales Tautas namā tika eksponēta izstāde “Tautas skaņa, tautas rota”, kurā savākti Nīcgales pagājušā gadsimta tautas tērpi un skolas pūtēju orķestra mūzikas instrumenti. Nīcgaliete Dace Skutele pastāstīja, ka bagātīgo tērpu kolekciju kultūras darbinieki veidoja vairākus gadus – daži tērpi saglabājušies vēl no 70.-80. gadiem, no pieaugušo un skolu folkloras kolektīviem, dažus uzdāvināja Līvāni un Vabole, retus eksemplārus atrada pie pagasta ilgiedzīvotājiem. Tā ir vēsture, kas jāsaglabā, uzskata vietējie.
Dace Skutele absolvēja Nīcgales skolu un 27 gadus nostrādāja tajā par pavāri, vadīja arī Nīcgales pagasta amatierteātri “Kvēlošās sirdis” un dejoja folkloras kolektīvā. Viņa ar prieku atceras skolas laikus, kad viss bija kustībā, bija daudz bērnu un notikumu: “Tagad jau grūti iedomāties, ka agrāk bija ne tikai Nīcgales skola, bet arī citas skolas šeit apkārtnē. Es atceros, ka mums viss bija interesanti – dzīvojām bez telefoniem, visu laiku gribējās būt ielās, ziemā pavizināties no kalna, pavasarī iet pārgājienā vai ar riteņiem kaut kur braukt – viss kopā ar draugiem, un 3 km ceļš līdz skolai nebija tāls.”
Nīcgales ciema dzīve nesaraujami saistīta ar skolu. Neskatoties uz to, ka iestāde jau 10 gadus ir slēgta, tā turpina dzīvot cilvēku atmiņā un sirdīs. Arī telpas nestāv tukšas, gluži otrādi. Speciāli jubilejai bijušie skolas pedagogi sarūpējuši īpašu dāvanu - izstādi “Laika liecības - Nīcgales skola cauri gadiem”. Skolas pēdējā direktore Antija Vēvere kopā ar kolēģiem vairākus mēnešus kārtoja un atlasīja skolas inventāra kolekciju, un tagad skolas klasēs var redzēt visus priekšmetus, kuri savulaik palīdzēja bērniem iepazīt pasauli – maketi, darba rīki, plakāti, kartes, instrumenti, ierīces un daudz kas cits. Kolekcija ir tik bagāta, ka to pietiks pilnvērtīgam muzejam. Skolas pirmajā stāvā ir savākta Nīcgales un skolas vēsture – stendos var apskatīt vēsturiskas fotogrāfijas, bet fotoalbumos atrast sevi un draugus absolventu rindās. “Ļoti skaistas izstādes manā dzimtajā skolā. Es šodien it kā atgriezos pirms 20 gadiem,” teica Laura Amata (Skuķe), kura absolvēja skolu 2005. gadā un tagad atveda vīru un bērnus apskatīt klases, kur kādreiz mācījusies.
1936. gadā tika dibināts Nīcgales pagasts un tika atvērta skola. Vecā ēka joprojām stāv ciema centrā, bet Augšdaugavas novada pašvaldība nesen pārdeva to izsolē fiziskai personai. Vairāki jubilejas pasākuma viesi atcerējās 90. gadu beigas, kad radās draudi likvidēt skolu, jo vecā ēka neatbilda ne normatīvajām, ne drošības prasībām. Neskatoties uz to, ka skolēnu vēl bija daudz, Nīcgales pagasts varēja palikt bez izglītības iestādes. Antija Vēvere strādāja Nīcgales skolā no 1982. gada par direktora vietnieci, bet no 1995. līdz 2016. gada par direktori. Viņa stāsta, ka, pateicoties toreizējiem Saeimas deputātiem Andrejam Pantelejevam un Vandai Kezikai, Daugavpils rajona padomes izpilddirektoram Vitālijam Aizbaltam, pagastam izdevās aizstāvēt ideju par jaunas skolas būvniecību. Jauna, plaša skola ar sporta zāli bija vairāku paaudžu sapnis, un tas sāka piepildīties tikai pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas. 1998. gadā pēc Nīcgales pagasta lūguma un ar Daugavpils rajona padomes atbalstu Nīcgalē ieradās Vides reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs un pozitīvi novērtēja ideju par bijušās kopmītņu ēkas pārveidošanu par skolu. 8. maijā tika ielikts pamatakmens skolas celtniecībai un kapsula ar novēlējumu, un jau 1999. gada 1. septembrī jaunā Nīcgales pamatskolas ēka tika atklāta. Svinībās piedalījās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Līdz 2016. gadam, kad skola beidza savu darbību, to absolvēja 171 skolēns.
Antija Vēvere: “Mums bija kolosāls kolektīvs, ļoti labi bērni. Protams, atceros, kā pie mums brauca augstie viesi, kā mēs cīnījāmies. Vecajā skolas ēkā nebija tualetes, tās atradās ārā, sienas bija tādas, ka mēs pirms pieņemšanas līmējām tās ar plastilīnu. Paldies, ka bija šie gadi, piepildīti ar notikumiem. Prieks redzēt šodien skolēnus, kuri beiguši skolu gan 50, gan 10 gadus atpakaļ.” Direktore pateicās Kalupes apvienības pārvaldes vadītājai Inārai Ūbelei par lielu atbalstu vēsturiskās ekspozīcijas tapšanā.
Nīcgales sporta zālē notika jubilejas pasākuma kulminācija – saviesīgs vakars “Nīcgale 90: Paaudžu kods” un koncerts. Uz skatuves kāpa bijušie skolas pedagogi, absolventi, Nīcgales pagasta pārvaldes bijušais vadītājs Pēteris Stikāns, ilggadējie pārvaldes darbinieki, uzņēmuma “Nīcgales keramzīts” vadītājs Ansis Smirnovs, Nīcgales pagasta zemnieki un citi. Nīcgalieši dalījās savos atmiņu stāstos, vēlot savai dzimtajai pusei uzplaukumu un labklājību.
Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts: “Šodien visiem patiess prieks būt šeit, neskatoties uz to, ka skolas diemžēl 10 gadus nav. Man ir tas gods jau 30 gadus būt saistītam ar šo skolu, uzņemt šeit Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu – tā bija viņas pirmā vizīte ārpus Rīgas pēc ievēlēšanas amatā. Es redzēju prieku viņas acīs, ka kaut kas notiek ārpus Rīgas. Dziedāja Nīcgalē dzimusī Dināra Rudāne, šodienas zvaigzne. Toreiz nīcgalieši pierādīja, ka, ja cilvēki kaut ko patiesi grib, tad to arī izdara. Par to, ka šī skola ir tapusi, vislielāko paldies jāteic jums pašiem. Šī skola būs dzīva tik ilgi, kamēr būs dzīva jūsu sirdīs un atmiņās.”
Dziesmu un deju priekšnesumus nodrošināja Nīcgales pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Dzirkstelīte”, Nīcgales pagasta folkloras kopa “Neicgalīši”, Nīcgales pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” bērnu kolektīvs “Sprīdīši”, Sventes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ezerzvani”, Karīna Keiša, Katrīna Škutāne un Viktors Pizāns. Svētku turpinājumā bija balle kopā ar “Jasmuižas zēniem”.
Teksts, foto: Jeļena Ivancova