Šī gada aprīlī Sofija atzīmēja savu 100. jubileju, bet vakar, 27. septembrī, sirmgalve devās mūžībā.
Sofijas dzīvi no agrām bērnības dienām caurvija mīlestība pret dziesmu un ticība. Viņas atmiņā spilgti glabājās 1940. gada Dziesmu svētki Stropu estrādē un vēlākie gadi, dziedot baznīcas korī, bēru aizlūgumos, vokālajā ansamblī u. c.
Sofijas kundzes dzīvesstāsts atspoguļoja tautas likteņa smagumu un izturību. Bērnībā un jaunībā viņai nācās pieredzēt Otrā pasaules kara bēgļu patvērumu dzimtajās mājās, smagu saslimšanu ar tīfu. Darba gadi pavadīti krejotavā un kolhoza darbnīcās. Neraugoties uz smagajiem dzīves pārbaudījumiem, Sofija saglabāja apskaužamu dzīvesprieku, ņiprumu un sirsnību mūža garumā.
Līdz pat pēdējiem dzīves brīžiem spēku un prieku viņai sniedza ticība Dievam, tuvinieku gādība, kā arī trīs mazbērni un divas mazmazmeitiņas. Sofijas Klaucānes atmiņu stāsts ir iemūžināts arī 2017. gadā izdotajā grāmatā “Līksniešu atmiņu stāsti”, paliekot par iedvesmojošu piemēru nākamajām paaudzēm.
Augšdaugavas novads izsaka līdzjūtību aizgājējas piederīgajiem un visiem, kuru sirdis Sofijas kundze sildījusi.