Flickr
Maļinovas ciema un apkārtnes pareizticīgie iedzīvotāji 2. augustā piedzīvoja ilgi gaidītu notikumu - pirmo Dievišķo liturģiju jaunuzceltajā pravieša Elijas baznīcā, kuras celtniecība ilga 15 gadus.
Pravieša Elijas piemiņas dienā norisinājās vēsturisks notikums, savukārt dienu pirms tā - 1. augustā - ticīgie piedalījās ikgadējā Krusta gājienā no Daugavpils Borisa-Gļeba katedrāles līdz pravieša Elijas baznīcai. Krusta gājiens notiek jau 11 gadus.
Maļinovas Elijas baznīca glabā bagātīgu, pārsteidzošiem pagriezieniem piepildītu vēstures mantojumu. Maļinovas pareizticīgo draudze, kuras vēsture sniedzas vairāk nekā divsimt gadu senā pagātnē, tiek uzskatīta par vienu no senākajām Augšdaugavas novadā – šogad tai aprit 190 gadi. Sākotnēji ciematā 1836. gadā tika uzcelta koka Svētā Aleksandra Ņevska baznīca, kuru nojauca 1850. gados, būvējot Pēterburgas–Varšavas ceļu. Vēlāk ciema centrā uzcēla augstu koka dievnamu ar skaistu žogu.
Savulaik draudzē bija vairāk nekā divi tūkstoši draudzes locekļu, bet dievkalpojumus kuplināja koris, kurā pārsvarā dziedāja Maļinovas skolas skolotāji. Draudzei piederēja 11 hektāri zemes, tā nomāja divus ezerus un apsaimniekoja sešas kapsētas.
Tomēr Otrā pasaules kara laikā dievnams ugunsgrēkā tika iznīcināts. Traģisks liktenis piemeklēja arī netālu uzcelto Svētā pravieša Elijas baznīcu – tā nodega līdz pamatiem. Draudze atkal palika bez sava dievnama, tā vietā uzcēla pagasta pārvaldes ēku, kur bija arī bibliotēka un citas iestādes.
1991. gadā, kad īpašniekiem tika atdoti viņu nami un zemes īpašumi, varas iestādes baznīcai atdeva arī priestera māju, kurā padomju laikā bija ierīkota skolas ēdnīca. Draudzes locekļi ēku sakārtoja un pielāgoja lūgšanu namam. Tajā tika ierīkots altāris, bet vēlāk uzcelta piebūve ar zvanu torni.
2010. gada 22. maijā, naktī no sestdienas uz svētdienu, kad tika svinēti pareizticīgo vasaras svētki, pagasta pārvaldes ēkā izcēlās ugunsgrēks. Vietējie uztvēra to kā zīmi no augšas. Ap to pašu laiku lūgšanu namā Svētā pravieša Elijas ikona sāka izdalīt miru.
Tas bija jau trešais ugunsgrēks dievnama vietā. Tā kā bijušā dievnama teritorija piederēja Latvijas Pareizticīgajai baznīcai, pagasta pārvalde piekrita to atdot draudzei – no pārvaldes ēkas palika tikai sienas. Tad sākās jauna lappuse dievnama vēsturē – nu jau 21. gadsimtā. Ēku сēla kopīgiem spēkiem, pateicoties ticīgo un vairāku atbalstītāju ziedojumiem un Augšdaugavas novada pašvaldības finansiālajam atbalstam. Visas ēkas iekšējās telpas tika pārveidotas, lai atbilstu pareizticīgo dievnama veidolam. Viens no tiem, kurš no paša sākuma dedzīgi lūdzās par dievnama atdzimšanu un neatlaidīgi darīja visu iespējamo, lai objektā notiktu rosība, bija Maļinovā dzimušais Sergejs Pimenovs, operu ārijas un romanču dziedātājs, kurš jau daudzus gadus dzied Maļinovas dievnamā. Sergejs organizēja vairākus labdarības koncertus, lai savāktu naudu, meklēja sponsorus, būvniekus. Šodien viņš ir laimīgs, ka noticis ilgi gaidītais - nodegušās ēkas paliekas pārtapušas par jaunu, gaišu dievnamu ar zeltītiem kupoliem. Laimīgi ir visi ticīgie, kuri vairākus gadus drūzmējās priesteru mājā. “Šodien mums ir īstie svētki – esmu laimīga, ka sagaidīju šo dienu, jo neesmu vairs jauna. Zinu daudzus cilvēkus, kuri no savām mazajām pensijām ziedoja dievnama būvniecībai. Mūsdienās tas ir rets notikums – kad kaut ko būvē, nevis slēdz vai nojauc. Šodien arī ir daudz bērnu, tāpēc ir cerība, kā šeit, kur vairs nav skolas, tomēr būs jaunā paaudze,” izsakās vietēja iedzīvotāja Lidija.
Uz pirmo Dievišķo liturģiju jaunuzceltajā baznīcā pulcējās liels skaits cilvēku, daudzi atbrauca no tuvākajiem pagastiem: Naujenes, Višķu, Dubnas un Ambeļu, ieradušies bija arī viesi no Balvu, Jēkabpils un Daugavpils draudzēm. Maļinovā un tās apkārtnē kopš senlaikiem dzīvojis daudz pareizticīgo, un daudzās ģimenēs joprojām saglabājušās atmiņas no vecvecākiem par draudzes dzīvi pirms Otrā pasaules kara.
Par brīnumu šo notikumu nodēvēja Viņa Eminence Visaugstisvētītais Daugavpils un Rēzeknes arhibīskaps Aleksandrs, kurš vadīja svētku dievkalpojumu, svētītāja Jāņa Zeltamutes Dievišķo liturģiju. Viņam līdzkalpoja pravieša Elijas baznīcas pārzinis un Daugavpils apriņķa prāvests priesteris Pāvils Tkačenko, priestermūks Valentīns (Stratila), kā arī diakons Romāns Smirnovs. Dievkalpojums turpinājās ar svinīgu Krusta gājienu ap jaunuzcelto baznīcu, kura laikā ticīgie tika apslacīti ar svētīto ūdeni. Sprediķī arhibīskaps Aleksandrs pateicās visiem, kas palīdzēja dievnamam atdzimt, lai tas sāktu savu jauno dzīvi. Dievnama iesvētīšana paredzēta pēc nepieciešamās dokumentācijas sakārtošanas.
Draudzi ar svarīgo notikumu apsveica arī Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Olesja Ņikitina: “Baznīcas atjaunošana ir nozīmīgs notikums gan pagasta, gan arī novada iedzīvotājiem. Šis dievnams ir ne tikai atjaunota ēka – tas ir dzīvs apliecinājums cilvēku vienotībai, spēkam un pārliecībai, ka kopīgiem spēkiem iespējams paveikt neiespējamo. Baznīca ir vieta, kas iedvesmo, vieno un atgādina, ka patiesas vērtības tiek saglabātas ar cilvēku rokām, ticību un mīlestību. Liels paldies visiem, kuri ar savu darbu, ticību un pašaizliedzību piedalījās baznīcas tapšanā. Katrs ieguldītais darbs, ziedojums un labā griba ir kļuvusi par daļu no šī dievnama stāsta. Lai šī baznīca vienmēr atgādina, ka lielas lietas ir iespējamas, kad cilvēki vienojas kopīgam mērķim. Paldies ikvienam, kurš ar savu darbu un sirdi palīdzēja tai kļūt par īstenību!”
Teksts, foto: Jeļena Ivancova