Flickr
Pirms 220 gadiem, 13. novembrī, ir dzimusi Lietuvas un Polijas nacionālā varone Emīlija Plātere, kura 15 savas dzīves gadus pavadījusi Līksnas muižā.
2007. gadā Līksnas parkā tika atklāta Emīlijai veltīta piemiņas vieta, bet pērn, īstenojot biedrību „Latvijas Poļu Savienība” un „Mūsu Līksnai” projektu „Emīlija Plātere +”, Līksnas parkā izveidota Emīlijas Plāteres pastaigu taka.
Kopš 2006. gada Līksnas pagastā tiek svinēta Emīlijas Plāteres dzimšanas diena, šo tradīciju pārņēmusi un turpina biedrība “Līksnas muižas kapela”. 6. novembrī biedrības vadītāja Biruta Ondzule aicināja iedegt sveces pie Emīlijas Plāteres piemiņas akmens un uzzināt jaunas atziņas, noklausoties literatūrzinātnieka Valentīna Lukaševiča un Skrindu dzimtas muzeja speciālistes, vēsturnieces Ilzes Ozoliņas stāstījumā.
“Zīmīgi, ka šodien mēs pieminam sievieti, kas izcēlās ar saviem varoņdarbiem laikā, kad savus noteikumus centās diktēt Krievija. Diemžēl vēsture attīstās pa spirāli, un mēs atkal saskaramies ar skarbo realitāti, kad šī agresorvalsts atkal cenšas uzspiest savus likumus un noteikumus. Līksnā grāfu Plāteru piemiņa ir dzīva, to mēs cenšamies pierādīt ne tikai vārdos, bet darbos. Mēs lepojamies, ka mums ir šī piemiņas vieta,” teica Biruta Ondzule.
Emīlija Plātere ir bruņotās poļu tautas Novembra sacelšanās (1830–1831) varone, dēvēta par poļu Žannu d’Arku. Līksnas muižā viņa dzīvoja no 1815. gada, un tieši šeit jauniete ieguva savu patriotisko audzināšanu un kļuva par dedzīgu Polijas atbrīvošanas piekritēju.
Literatūrzinātnieks Valentīns Lukaševičs ieskatījās Līksnas vēsturē un arī laikā, kad tur dzīvoja Emīlija Plātere. Viņš uzsver, ka nacionālā varone Emīlija Plātere esot pārāk mitoloģizēta personība, pēc šiem nostāstiem nevarot mācīties patieso vēsturi. Vairākas tautas strīdas par to, kurai pieder šī varone - lietuvieši, poļi un pat nedaudz baltkrievi. Emīlija dzimusi Viļņā un arī visa viņas īstenotā karadarbība notikusi Lietuvas teritorijā, tāpēc leiši uzskata viņu par savu varoni. Zarasu pilsētā viņas vārdā nosaukta iela un izveidots stends Zarasu muzejā, izveidota piemiņas vieta Dusetu pilsētiņā, kur viņa no baznīcas kanceles reiz teikusi runu un savākusi sev karaspēka vienību, ar kuru devās tālākos uzbrukumos un bija iecerējusi ieņemt arī Dinaburgas cietoksni. Savukārt, Kapčamiestā Lietuvas dienvidos, netālu no Polijas un Baltkrievijas robežas, viņa mira no smagas slimības un tika apbedīta. V. Lukaševičs uzsver, ka Emīlija Plātere bijusi interesanta un romantiska personība, kuras tēls ir iemūžināts gan ielu nosaukumos, gan naudas banknotēs un medaļās. Taču vēsturē uz visu jāraugās kritiski un objektīvi.
Interesants ir viņa stāstījums par ugunsnelaimi 1861. gadā, kurā gāja postā Līksnas muiža. Ugunsgrēks aiz neuzmanības izcēlies galdniecības darbnīcā muižas ēkā un plosījies trīs dienas. Atgriezies no tālāka brauciena, muižas saimnieks ieraudzījis vien nodegušu ēku. Ugunsgrēkā aizgāja bojā daudz vērtīgu dzimtas vērtslietu, grāmatu un mākslas darbu, daudzas lietas vietējie izvalkāja, piemēram, svečturus, krāsns čuguna durtiņas, flīzes, ķieģeļus un citas lietas, ko varēja aiznest. Divdesmit gadu laikā muiža tika atjaunota, taču Pirmā pasaules kara laikā tika pilnībā nopostīta.
Līksnas kultūras namā var aplūkot izstādi “No Augšdaugavas novada līdz Antazavei. Grāfu Plāteru-Zībergu kultūrvēsturiskais mantojums”, ko veidojusi biedrība “Lixten”. Šogad biedrības pārstāvji kopā ar Līksnas un Vaboles kopienu iedzīvotājiem devās izzinošā braucienā uz Lietuvu, lai iepazītu Antazaves muižu – tās vēsturi, arhitektūru, apkārtni un ar šo vietu saistītos cilvēku likteņus. Vairāk nekā divus gadsimtus Antazaves muiža bija Plāteru rezidence, tās mantinieks bija Emīlijas Plāteres tēvs Francisks Ksaverijs Plāters. Tieši Antazaves muižā Emīlija uzzināja par poļu sacelšanos pret Krievijas impēriju un pieņēma lēmumu pievienoties 1831. gada sacelšanās dalībniekiem. Šajā muižā ir iekārtota ekspozīcija, veltīta Emīlijai Plāterei. Apmeklējuma laikā šeit rastas jaunas atziņas un arī iedvesma. Antazaves muižas ekspozīcijā ir atrodama 1835. gadā Parīzē izdota grāmata par Emīliju Plāteri, kuras tulkošana un izdošana latviski ir biedrības “Lixten” nākamo projektu iecere.
Līksnas apvienības vadītāja Ingūna Novicka pateicās biedrības “Līksnas muižas kapela” vadītājai Birutai Ondzulei par Emīlijas Plāteres piemiņas uzturēšanu un pasākumu organizēšanu, ikreiz pārsteidzot apmeklētājus ar kaut ko jaunu un interesantu.