Suminot Kalupes pagastu 160 gadu jubilejā, divu dienu garumā, 3.-4. jūlijā, notika dažādi pasākumi, tostarp trešais novadnieku salidojums, kas šogad bija veltīts atmiņu stāstiem un pagasta vēstures atcerei. Pagastmājas lielajā zālē izvietota plaša fotogrāfiju izstāde “Vēstures lappuses atverot”, kur var aplūkot pagasta pārmaiņas gadu gaitā. Pasākuma vadītāji, jauniešu lietu speciāliste Laura Grigorjeva un zemnieku saimniecības “Lazdiņi” īpašnieks Reinis Lazdāns, iejutās vietējo grāfu lomā, aicinot klātesošos dalīties savās atmiņās.
Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Proms atzina, ka bērnību pavadījis pie vecvecākiem Kalupē. No tiem laikiem viņam īpaši palikusi atmiņā vietējā ambulance ar spēcīgo medikamentu smaržu un prasmīgo dakterīti Annu Jegorovu, kura viņam palīdzējusi tikt galā ar angīnu. Pašvaldības vārdā viņš sveica kalupiešus jubilejā un pasniedza pagasta apvienībai dāvanā jaunu krāsu printeri.
Kalupes pagasts tika izveidots Daugavpils apriņķī 1866. gadā. Pēdējie Kalupes īpašnieki gandrīz 200 gadus bija grāfi Plāteri-Zībergi. Pagasta centrs vienmēr bijusi 1882. gadā celtā Kalupes katoļu baznīca. Ar grāfienes Marijas Plāteres-Zībergas atbalstu Kalupes draudzes prāvests Silvestrs Beinarovičs te 1859. gadā bija nodibinājis draudzes skolu. Kalupes muižā 19. gadsimtā darbojās stikla darbnīca, bet vietējā ķieģeļnīcā ražotie ķieģeli ar uzrakstu “Kalupe” arī mūsdienās skatāmi katoļu baznīcas un kapsētas sienā.
Kalupes pagasta ļaudis visos laikos bijuši lieli savas dzimtās vietas un valsts patrioti, no šī pagasta liela vīru komanda devās aizstāvēt Latviju barikādēs Rīgā. Šo laiku labi atceras bijušais pagasta pārvaldes vadītājs, Augšdaugavas novada domes deputāts Aivars Rasčevskis. Viņš atminējās laiku, kad liktenīgas sagadīšanās pēc kļuva par pagasta vadītāju. Bija jau iestājies darbā Nīcgales keramzīta rūpnīcā, taču kartupeļu stādīšanas talkā lauzis kāju un nonācis slimnīcā, un vēl ar kruķiem sācis strādāt pagastā, jo šim amatam viņu izvirzījuši vietējie aktīvisti. Kalupes pagastā vienmēr bijusi spēcīga komanda, ar kuru var atrisināt ikvienu problēmu. Atmiņā viņam palikusi kastaņu alejas stādīšana Kalupē pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
Gadiem ilgi Kalupē darbojās Vansoviču ģimenes veikals, kur iedzīvotāji varēja iegādāties visu nepieciešamo. Vansoviču dzimtas pārstāvji Ligita Zalktene un Viesturs Ķerus pastāstīja, ka šogad arī dzimtai liela jubileja – 120 gadi, kopš Grasilde un Kajatans Vansoviči no grāfa saņēma zemes lietošanas tiesības Kalupē. Viņu bērni apguvuši visdažādākos meistaru amatus, šīs prasmes nodevuši no paaudzes paaudzē. Kajatans pats bijis podnieks, daži viņa darbi vēl saglabājušies Kalupes baznīcā. Ligitai vecmamma stāstījusi, ka senos laikos Kalupē bijis slavens tirgus, kur varēja iegādāties dažādas eksotiskas lietas un darbojies cirks, no kura reiz aizbēdzis lauva un paslēpies zem gultas mājā.
Kalupes pagasts ir ievērojams ar savu medicīnas vēsturi, ko rūpīgi izpētījusi vietējā novadpētniece Ģertrūde Rasnače un sagatavojusi vairākus stendus ar plašu vēstures materiālu. Ģertrūde stāsta, ka pirmā slimnīca Kalupē atklāta jau 1890. gadā grāfu muižā, bet aptieka izveidota 1914. gadā un pastāvējusi gandrīz simts gadus. Viņa atminas, kā bērnībā viņai vietējā zāļu sieva Tekla Gadzāne palīdzējusi ļoti ātri atlabt pēc gūtās traumas. Profesionāli vienmēr bijuši vietējie medicīnas darbinieki, par kuriem cilvēki pat sacer leģendas.
Augšdaugavas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova savulaik ieguvusi operācijas māsas diplomu un tikusi aicināta palikt strādāt Veselības ministrijā, taču izvēlējusies doties uz Kalupi, kur nostrādājusi 37 gadus. Viņas pēdās devusies meita Rita, kas kļuvusi par ģimenes ārsti. Annai Jegorovai spilgti atmiņā palikusi 1982. gada augusta vētra, kad visā pagastā nebija elektrības un viņa veiksmīgi pieņēmusi kādai sievietei dzemdības.
Arī mūsdienās Kalupes jaunieši dodas uz Rīgu studēt medicīnu. Tam par piemēru kalupiete Ilze Upeniece, kas izmācījusies par dermatoloģi, bet pašlaik medicīnu studē kalupiete Rainita Āboliņa.
Savos atradumos dalījās kalupietis vēsturnieks Henriks Soms, kurš pastāstīja par dažādiem vēsturiskiem faktiem, piemēram, no Kalupes draudzes nācis rekordliels daudzums garīdznieku – 14 baznīckungi, arī daudz mūziķu un politiķu. Kalupes vēsturi pētījis arī diplomāts un zinātnieks Alberts Sarkanis, kuram pūrā ir daudz interesantu vēsturisku faktu par vietējo draudzi. Viņš pastāstīja arī kādu amizantu atgadījumu no savas dzimtas, proti, vecvectēvs divas diennaktis pavadījis Daugavpils cietumā, jo policists viņu apturējis par ātruma pārkāpšanu zirga pajūgā.
Pagasta svētkos pie Kalupes pagasta pārvaldes ēkas notika ziedu izstāde “Rožu upe novadniekiem”, bet Hokeja laukumā norisinājās Kalupes zvaigžņu komandu 3x3 basketbols. Baltaču kapličā varēja aplūkot izstādi “Atvadu telpas noformējums laiku ritumā”.
Savdabīgs dabas piemineklis Kalupes pagastā ir aizsargājamā 650 m garā Grancovas aleja, kur lielākoties aug liepas, bet dažas ir sasniegušas dižkoku prasībām atbilstošus apmērus. Tieši šajā alejā notika aizraujošs pasākums “18. gadsimta elegance”, kur varēja sastapt baroka laika tērpos ģērbtus ļaudis, notika braucieni zirga karietē, vēsturisko deju priekšnesumi Jeļenas Pasternakas deju kolektīva izpildījumā, kā arī varēja baudīt uz ugunskura vārītu zupu, smaržīgu liepziedu tēju un kūkas.