Flickr
24.jūlijā pēcpusdienā biedrības "Lixten" pārstāvji un Līksnas un Vaboles kopienu iedzīvotāji devās izzinošā braucienā uz Lietuvu, lai iepazītu Antazevas muižu – tās vēsturi, arhitektūru un apkārtni.
Antazevas muiža atrodas Lietuvas ziemeļaustrumos, Zarasu rajonā, gleznainajā Zalves ezera krastā. Tā ir viena no ievērojamākajām vēlīnā klasicisma muižu rezidencēm Lietuvā. Muižas pirmsākumi meklējami 17. gadsimtā, kad šīs zemes iegādājās grāfs Jans Andrejs Plāters. Tieši Plāteru dzimta izveidoja muižu par nozīmīgu saimniecisku un kultūras centru.
18.gadsimta beigās grāfiene Kunigunde Valaviča-Plātere uzsāka plašu muižas pārbūvi. Tika uzcelta mūra kungu māja, izveidots regulārs parks, saimniecības ēkas, baznīca un sakārtota arī Antazevas ciema apbūve. Pastāv uzskats, ka pils projektu varētu būt ietekmējusi slavenā arhitekta Laurīna Stuokas-Guceviča skola, lai gan biežāk par projekta autoru min arhitektu Antonu Naglovski.
Antazevas muižas vēsture ir cieši saistīta ar Plāteru dzimtu – vienu no ietekmīgākajām Livonijas un Lietuvas muižnieku dzimtām. Vairāk nekā divus gadsimtus muiža bija Plāteru rezidence, un tieši šeit tika pieņemti daudzi dzimtas lēmumi, kas ietekmēja arī citus tai piederošos īpašumus, tostarp Latgalē. Emīlijas Plāteres tēvs Francisks Ksavers Plāters bija šīs muižas mantinieks, bet pati Emīlija šeit bieži uzturējās. Tieši Antazevā viņa pieņēma lēmumu pievienoties 1831. gada sacelšanās dalībniekiem, kļūstot par vienu no Lietuvas un Polijas brīvības cīņu simboliem.
Muižas parks izveidots 18. gadsimta beigās. Tas izvietots terasēs ezera virzienā un aizņem aptuveni 5,5 hektārus. Pretī kungu mājai līdz mūsdienām saglabājies regulārs parters ar ģeometriski izkārtotiem celiņiem un stādījumiem.
No 2012. līdz 2022. gadam muižas kungu māja tika rūpīgi restaurēta. Atjaunošanas laikā atklāja oriģinālos sienu gleznojumu fragmentus, senās kāpnes un citas vēsturiskās detaļas. Mūsdienās Antazevas muiža darbojas kā kultūras centrs, kurā notiek koncerti, mākslas izstādes, konferences un izglītojoši pasākumi.
Pētot Plāteru-Zībergu dzimtas vēsturi, Antazevas muiža ir īpaši nozīmīga arī Līksnas un Vaboles kontekstā. Antazevas, Līksnas un Vaboles muižas vieno ne tikai kopīga vēsture, bet arī viena no ievērojamākajām Baltijas muižnieku dzimtām – Plāteri. Dažādos laikos šīs muižas atradās vienas dzimtas īpašumā vai pārvaldījumā, veidojot vienotu saimniecisku un kultūras telpu, kas aptvēra mūsdienu Lietuvas ziemeļaustrumus un Latgali.
Antazevas muiža bija viena no senākajām un nozīmīgākajām Plāteru rezidencēm. No tās tika pārvaldīti plaši īpašumi un uzturētas ciešas saites ar Latgales muižām. Savukārt Līksnas muiža kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Plāteru-Zībergu centriem Livonijā, kur savu jaunību pavadīja Emīlija Plātere. No Līksnas viņa devās uz Antazevu, kur 1831. gada 25. martā pievienojās sacelšanās kustībai.
Arī Vaboles muiža bija daļa no šīs plašās Plāteru īpašumu sistēmas. Lai gan tā nebija galvenā dzimtas rezidence, tās pārvaldība bija cieši saistīta ar Līksnas un citu Plāteru muižu administrēšanu. Muižu saimniecības sadarbojās, starp tām pārvietojās pārvaldnieki, amatnieki un kalpotāji, bet dzimtas locekļi regulāri uzturējās dažādās savās rezidencēs.
Tādēļ Antazevas, Līksnas un Vaboles muižas nav aplūkojamas kā atsevišķi vēstures objekti – tās veido vienotu Plāteru dzimtas kultūrvēsturisko mantojumu, kas pārsniedza mūsdienu Latvijas un Lietuvas robežas un spilgti apliecina abu reģionu vēsturisko saikni.
Brauciena laikā dalībnieki iepazina Antazevas muižas teritoriju, tās arhitektūru un vēsturisko nozīmi, kā arī vietas, kas saistītas ar Plāteru dzimtas vēsturi. Vēsturiskais mantojums tika dokumentēts ar profesionāla fotogrāfa palīdzību, lai radītu vizuālu materiālu turpmākām izglītojošām aktivitātēm.
Ekskursiju pa muižu vadīja burvīgā gide un muižas pasākumu organizatore Liliana Žutautienė. Viņas aizraujošais stāstījums ļāva uzzināt daudz jauna par Plāteru-Zībergu dzimtu un tās saikni ar mūsdienu Augšdaugavas novada teritoriju. Iegūtā informācija būs vērtīgs papildinājums turpmākajiem pētījumiem, savukārt brauciena laikā izdevās nodibināt arī jaunus kontaktus, kas paver iespējas nākotnes sadarbībai.
Pēc ekskursijas dalībnieki nesteidzīgi izbaudīja muižas parka atmosfēru, kas daudziem atgādināja Vaboles muižas parku – tikpat vēsturisku, noslēpumainu un romantisku. Dienas noslēgumā bija iespēja baudīt Šauļu Valsts kamerkora (diriģents M. Žalalis) koncertu. Koris bagātīgā balsu skanējumā izpildīja gan renesanses, gan mūsdienu kormūzikas skaņdarbus, radot patiesi īpašu noskaņu.
Projekta ietvaros tapušie fotoattēli tiks izmantoti ceļojošas publiskas fotoizstādes izveidei. Tā atspoguļos brauciena laikā iepazīto kultūras mantojumu un veicinās sabiedrības interesi gan par Lietuvas, gan Latgales vēsturi. Izstāde kalpos kā izglītojošs un kultūras notikums vietējām kopienām, sekmējot kultūras mantojuma saglabāšanu, sabiedrības līdzdalību un sadarbību starp Latviju un Lietuvu.
Pēc muižas apmeklējuma, dodoties mājup, dalībniekiem bija iespēja piestāt pie Kvintišķu Svētās Jaunavas Marijas parādīšanās vietas. Šī svētvieta atrodas pie Ilgas ezera, netālu no Kvintišķu ciema Zarasu rajonā. Tā izveidota par piemiņu 1967. gada notikumam, kad šajā vietā vairāki cilvēki piedzīvoja Svētās Jaunavas Marijas parādīšanos. Mūsdienās tā ir iecienīts svētceļojumu un lūgšanu galamērķis.
Brauciens kalpoja ne vien kopienas izglītošanai par sava reģiona vēsturi un tās saikni ar Eiropas vēstures procesiem, bet arī kļuva par saliedējošu notikumu, stiprinot Līksnas un Vaboles kopienu savstarpējo sadarbību un interesi par kopīgo kultūrvēsturisko mantojumu.
Sirsnīgs paldies par atbalstu Augšdaugavas novada pašvaldībai, Augšdaugavas novada pašvaldības aģentūrai "Višķi" un Kasparam Putniņam par ieguldījumu šī izzinošā brauciena tapšanā un iespēju kopīgi iepazīt mūsu kopīgās vēstures liecības!
Autore: Ilze Ozoliņa
Foto: Inese Minova