Vaboles pamatskolas matemātikas un datorikas skolotāja un direktores vietniece izglītības jomā Ingrīda Litiņa katru dienu dodas uz darbu ar prieku, jo zina, ka tā nesīs patīkamu tikšanos, daudz jaunu iespaidu un ideju. Šogad Augšdaugavas novada Skolotāju dienas svinīgajā pasākumā Ingrīda Litiņa bija starp saviem kolēģiem, kuri saņēma balvu “Gada pedagogs”. Viņu sumināja nominācijā “Ideju ģenerators”.
Šis gads atnesa Latvijas pedagogiem ilgi gaidītas pozitīvas pārmaiņas – no 1. septembra darbojas jauns pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis „Programma skolā”. Galvenā atšķirība ir tā, ka turpmāk finansējuma aprēķinā tiks ņemts vērā ne tikai skolēnu skaits, bet arī izglītības programmas, klašu skaits, pedagogu darba slodze, kā arī administratīvā un atbalsta personāla vajadzības. Tas aizstāj līdzšinējo principu „Nauda seko skolēnam” un maina valsts finansējuma aprēķināšanas kārtību skolām. Pateicoties programmai, Vaboles skola beidzot var sev atļauties 0,5 direktora vietnieka likmi, jo agrāk no valsts finansējuma šim amatam vispār nebija, un to apmaksāja pašvaldība.
“Agrāk mēs vienojām sportu, mūziku, mocījāmies, vārdu sakot. Tagad mēs beidzot elpu ievelkam, jo no bezgalīgajām reformām izglītības jomā visi jau noguruši, bet „Programma skolā” – tās ir būtiskas, svarīgas pārmaiņas,” saka Ingrīda. Jauns modelis patiešām ir svarīgs Vaboles skolai, jo tagad stundas vairs nav apvienotas, un skolā strādā atbalsta personāls – pedagoga palīgi, logopēds un sociālais pedagogs. Tas ir milzīgs atbalsts skolēniem ar speciālajām vajadzībām un skolotājiem.
Ingrīda pateicas saviem kolēģiem par atbalstu un uzticību - kolektīvs izvirzīja viņu Skolotāja dienas balvai, un viņai tas nozīmē ļoti daudz: “Nominācijā “Lieliskais skolotājs” šogad ir arī Vaboles skolas bijušās skolnieces – Mārīte Greidāne, Ingrīda Mickeviča un Aija Sēle. Tā ka mūsu skola ir izaudzinājusi sākumā lieliskus skolniekus, kuri kļuvuši par lieliskiem pedagogiem.”
Vaboles pamatskolā Ingrīda Litiņa strādā jau 35 gadus. Esot no Kalupes, viņa pēc Kalupes pamatskolas absolvēšanas atnāca uz Vaboles vidusskolu, un jau pēc augstskolas atgriezās šeit darbā. Pedagoga profesija bija izvēlēta pēdējā brīdī, jo skolā Ingrīda gatavojās kļūst par ārstu. Mamma strādāja par medmāsu, un visi apkārt teica, ka arī viņai jāiet medicīnā, bet īsti šī profesija viņu nevilka. Draudzenes atrunāja, un Ingrīda kopā ar klasesbiedrenēm iestājās Daugavpils pedagoģiskajā institūtā, lai kļūtu par pedagogiem.
No studijām augstskolā palikušas spilgtas atmiņas. Ingrīdas kurss bija pirmsācēji, specialitātē “Matemātika, informātika un skaitļošanas tehnika” viņi studēja datorzinības pamatus, kādas nu tie tolaik bija. Ingrīda atceras pirmos datorus: Yamaha ar zaļganu ekrānu un dzintar-dzelteniem burtiem un Padomju Savienībā ražotus BK 0010. Kad viņa sāka strādāt skolā, datoru vēl nebija, bet pasniegt priekšmetu vajadzēja. Un Ingrīda atrada risinājumu – viņa vienojās ar augstskolas pasniedzējiem, ka vedīs skolēnus uz institūta datorklasi. Pēc tam datori pakāpeniski parādījās visās Latvijas skolās.
Ingrīdai bija vairākas audzināmās klases, un šajā mācību gadā būs viņas devītās klases skolēnu izlaidums. Vērojot vairākas bērnu paaudzes, viņa var apgalvot, ka bērni, protams, ir mainījušies. Tagad “zilo ekrānu” ietekme ir milzīga, tas ļoti jūtams, piemēram, runājot par bērnu atmiņu vai viņu spēju un vēlmi lasīt. “Tik tok” domāšana negatīvi ietekmē spēju attīstību, un mobilo tālruņu lietošanas aizliegums skolās ir viens no veidiem, kā var uzlabot situāciju. Vaboles skolā bērnus motivē lasīt grāmatas, vedot viņus uz pagasta bibliotēkām. Ingrīda cenšas arī “iekustināt” bērnus, piedāvājot viņiem dažādas idejas. Piemēram, šķietami brauciens uz Rīgu nav nekas īpašs, bet bērniem tas var kļūt par neaizmirstamu piedzīvojumu, daži pat vēl nekad nav bijuši galvaspilsētā vai nekad nav braukuši ar vilcienu. “Paldies Dievam, mums ir Vaboles dzelzceļa stacija. Es kādreiz izdomāju aizvest skolēnus uz Rīgu. Mēs izstaigājām centru, apskatījām Vecrīgu, pabijām Nacionālajā bibliotēkā, un pat uz jūru paspējām aizbraukt,” stāsta skolotāja.
Vēl viena ideja, kuru Ingrīda ar saviem skolniekiem realizēja pavisam nesen, “Labo darbu nedēļas” ietvaros – iziet ārā pie cilvēkiem un pateikt viņiem paldies par kaut ko. Bērni uz krāsainām lapām noformulēja teikumus un devās uz pagasta centru. Satiktie iedzīvotāji, saņemot “paldies”, smaidīja un priecājās no sirds. Bērni arī bija priecīgi. Vēl viena Ingrīdas ideja – populārs pasākums Skolas nakts.
Ingrīda saka, ka viņai idejas vienmēr nāk viegli, tāpēc balvas nominācija ir īsti piemērota.
Ingrīda Litiņa ir viena no gaidu 45. vienības vadītājām (kopā ar Zani Ozolu). Gaidu vienība darbojas Vaboles pamatskolā no 1991. gada un ir vienīgā Latgalē. Gadu no gada gaidās tiek uzņemtas jaunas darboties gribošas un savu valsti cienošas meitenes. Uzņemšana un svinīgā solījuma nodošana notiek Skrindu dzimtas muzeja telpās. Šogad Vaboles pamatskolas 45. gaidu vienība savā pulkā uzņēma 6 jaunas gaidas, un kopā viņu pašlaik ir 11. Gaidas aktīvi piedalās Vaboles pagasta sabiedriskajā dzīvē, rīko labdarības akcijas un palīdz vientuļiem cilvēkiem.
Runājot par skolotāja profesiju, Ingrīda ir pārliecināta, ka tā ir profesija, kurā piedzīvo visas emocijas: “Tu visu laiku esi kustībā, visu laiku starp jaunajiem, viņu enerģijā, tas liek justies tev dzīvam, jaunam un radošam.” Viņa atzina, ka noteikti nevarētu strādāt visu dienu pie datora 8 stundas dienā. “Man ir prieks no tā, ka mēs darām vienu kopīgu lietu – mācāmies. Prieks, kad kopā ar bērniem redzam rezultātus. Ja bērns uztver skolotāju kā savu draugu, tas ir prieks.”
Brīvajā laikā prieku Ingrīdai sagādā viņas dēls Reinis, meita Kristiāna un četri mazbērni. Ģimene cenšas pēc iespējas biežāk sanākt kopā – mazbērni brauc pie vecmāmiņas, bet vecmāmiņa pie viņiem uz Rīgu vai Inčukalnu. Vēl Ingrīda nodarbojas ar ķīniešu vingrošanu cigun, audzē puķes savā dārzā, ceļo ar draudzenēm un apmeklē kultūras pasākumus Vabolē, Kalupē un Daugavpilī.
Teksts, foto: Jeļena Ivancova