Ar Augšdaugavas novada pašvaldības finansiālu atbalstu grantu konkursa uzņēmējdarbībai “Remigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts” ietvaros novada teritorijā top unikāls lauku tūrisma objekts “Hobitu māja”.
2025. gadā Latgales plānošanas reģions (LPR) sadarbībā ar 7 Latgales pašvaldībām turpināja mērķtiecīgi īstenot remigrācijas atbalsta pasākumus, sniedzot praktisku palīdzību remigrantiem, kuri izvēlējušies atgriezties un veidot savu dzīvi un uzņēmējdarbību Latgalē. Remigrācijas atbalsta konkursu ietvaros tika atbalstīti 10 uzņēmējdarbības projekti, veicinot gan ekonomisko aktivitāti, gan iedzīvotāju atgriešanos reģionā. Viens no tiem bija uzņēmējs Ēriks Lociks, kurš kopā ar draugu Vadimu Lapu izdomāja radīt neparastu atpūtas vietu tiem, kas dod priekšroku mieram un maksimālai pietuvināšanās dabai.
Hobitu māja atrodas Lasenbergas ciema pievārtē Tabores pagastā. Draugi stāsta, ka ideja par objektu radās jau pirms dažiem gadiem. Gan Ēriks, gan Vadims vairākus gadus nodzīvoja ārzemēs, bet abi nolēma atgriezties dzimtenē. Ēriks dzimis Kraujā, absolvēja Naujenes pamatskolu, un darba pieredzi dažādās jomās ieguva ārzemēs, pēdējo reizi viņš nodzīvoja Anglijā sešus gadus. “Protams, domas par atgriešanos nenāca vienā dienā, bet kopā ar ģimeni tomēr nolēmām - gribam, lai bērns piedzimtu šeit.” Savukārt, Vadims ir Tabores pagasta cilvēks, piedzima šeit un atgriezās dzimtajā pusē. Kādā brīdī draugi nolēma attīstīt lauku tūrismu – tolaik Vadims iegādājies zemes gabalu ainaviskajā vietā blakus Lasiņu pilskalnam, abiem bija pieredze būvniecības jomā. Viņš ir dabiska dzīvesveida cienītājs un, izdomājot mājas tēlu, iedvesmojās tostarp no britu rakstnieka Džona Tolkīna daiļrades.
Hobitu māju ierīkoja neliela kalna pakājē, un no šejienes paveras ļoti skaisti dabas skati. Neskatoties uz ceļa tuvumu, šeit ir kluss, ir dzirdami vien putnu treļļi un zāles šalkoņa. Mājiņa ir ļoti maza, bet šeit paredzēta vieta nelielai virtuvītei, jau ierīkota krāsns, lielāko telpas daļu aizņems gulta.
“Mēs gribējām radīt kaut ko tādu, kas atgriež pie pirmsākumiem, pie dabas un ļaus mūsdienu apstākļos uz laiku mierīgi atslēgties no trakulīga dzīves ritma,” stāsta draugi. Izdomāt kaut ko neparastu – tāds arī bija mērķis, jo viesu māju apkārt ir ļoti daudz. Šāda veida atpūta nav paredzēta tiem, kas pieraduši pie maksimāla komforta atpūtas, bet tiem, kas ciena klusumu, dabu un dabiskumu.
No malas šķiet, ka ierīkot šādu mazu mājiņu ir viegli, bet tas ir maldinošs priekštats. Ēriks un Vadims stāsta, ka darbs pie objekta ilgst jau dažus gadus, un savas idejas īstenošanā viņi iegulda pašu līdzekļus. Viņus atbalstīja arī draugi, kuri savā brīvajā laikā palīdzēja ierīkot māju un sakārtot teritoriju. Lai izbūvētu māju un vispār veiktu kaut kādas darbības savā teritorijā, bija nepieciešams virkni saskaņošanas dokumentu un atļaujas. Vietu mājai raka ekskavators, pēc tam sekoja pamatu ielikšana un sienu aprakšana. Dizainu izdomāja paši, fasādes sienu Vadims izklāja pats. Zeme no visām pusēm siltina māju, ziemā šeit būs silti un vasarā – vēss. Tā dzīvoja un būvēja mūsu senči, saka Ēriks. Mājā tika ierīkota arī ventilācija. Apkārt mājai iestādīts daudz jaunu koku.
Augšdaugavas novada pašvaldības grants ļāva uzņēmējiem būtiski atvieglot darbu: tika iegādāts inventārs – piekabe, instrumentu komplekti, trimeris, pārnēsājamais akumulators un putekļu sūcējs, ugunsdzēsības aparāts un dūmu detektors. “Mēs pateicamies pašvaldībai, jo bija ļoti veiksmīga sadarbība, visi nāca pretī, speciālisti ir zinoši un izpalīdzīgi. Ir prieks, ka atbalsta šādas mazas iniciatīvas, lai mēs varam attīstīt šo zemi,” saka Ēriks.
Latvijas reģionos jau darbojas dažas hobitu mājas, bet tām ir cita koncepcija. Ēriks domā, ka ar laiku var parādīties sava veida hobitu māju taka, maršruts, kad tūristi pēc vēlēšanās varēs apceļot un salīdzināt visus.
Plānu un ideju draugiem ir ļoti daudz. Vasarā viņi plāno pievērsties hobitu mājas infrastruktūras uzlabošanai, lai atpūtniekiem būtu ērti. Ir nepieciešams uzbūvēt nojumi ar galdu un soliem, ierīkot izlietni un vietu ugunskuram. Uz tālāku nākotni viņi neskatās, bet ar piesardzību saka, ka varbūt pēc 10 gadiem šeit varētu parādīties vēl dažas mājiņas, pat vesela hobitu pilsētiņa, jo vietas ir daudz un teritorija ir ļoti piemērota tādiem mērķiem. “Nezinām, kas būs tālāk, neviens nezina. Vēl pirms gada droni šeit nelidoja. Bet mēs ceram, ka šī autentiskā vieta kļūs par tādu ģimenes atpūtas saliņu, kur noguruši cilvēki varēs atlikt malā telefonus, restartēties, iedvesmoties no dabas un izbaudīt mieru.” Plānots, ka uzņemt pirmos viesus hobitu māja varēs šī gada rudenī.
Teksts, foto: Jeļena Ivancova