Flickr
10. oktobrī Nīcgales pagasta folkloras kopa “Neicgalīši” svinēja savu 40 gadu jubileju kuplā draugu pulciņā, kopā ieskatoties vēsturē, pieminot bijušos kopas vadītājus un dziedātājus un izdziedot skaistākās dziesmas no kopas repertuāra. Tautas dziesmas un dejas Nīcgales pagastā vienmēr bijušas lielā cieņā, tāpēc jubilejas pasākums bija veltīts ne tik daudz apaļajam ciparam, bet gan cilvēkiem, vietai un dziesmai.
Folkloras kopa izveidota 1986. gadā, taču tās aizsākumi meklējami jau agrāk. Nīcgalieša Staņislava Ružāna grāmatā "Nīcgales zeme un ļaudis kopsaimniekošanas laikos" ir atrodama 1975. gada fotogrāfija ar Nīcgales folkloras ansambli teātra svētkos Vabolē, 1979. gada fotogrāfija pie Nīcgales akmens no folkloras kopu saieta un kopas dalībnieces Līdes Vanagas atmiņu stāsts par Līgo svētkiem Jāņupītes krastā 1981. gadā. Toreiz folkloras kopas dalībnieki sēdās izpušķotos zirga ratos un droškās, dziedādami un spēlēdami devās uz Somugolu, Riteņauku, Dukurīšim un Aizpurīšiem aplīgot Jāņus un Līgas. Apdziedāšanās un Līgo dziesmas iemācīja skolotāja Austra Ozoliņa, kopas dalībnieki tā arī teic, ka Austras laiks bija folkloras sākums Nīcgalē. Lielu artavu folkloras iekustināšanā Nīcgalē ir devušas mūzikas skolotājas Vita Jeromanova, Marta Bicāne un Tatjana Circene. Tolaik Nīcgalē vēl darbojās skola, gan skolēni, gan ciema ļaudis iesaistījās dažādos kolektīvos, dziedāja, dejoja. Atmodas laikā bija liels entuziasms dziedāt, mūzikā skanēja sirdij tīkams savas tautas stāsts un visiem zināmas melodijas.
Folkloras kopas repertuārs ir ļoti plašs, tai augstā vērtē ir dzīvais mantojums – tautas dziesmas, teikas, sakāmvārdi, anekdotes, pasakas, rotaļas, šūpuļdziesmas, ticējumi un buramvārdi. Pēc Austras Ozoliņas kopas vadīšanu turpināja Anita Zarāne, kuru paaicināja kopas vecākā dziedātāja Līde Vanaga. Viņu Anita mīļi sauc par vienu no savām trim mammām. Folkloras kopai Anita ir uzdāvinājusi vienu no savas vecmammas dziedātajām dziesmām “Cīši tusi”. Vēlāk kādu laiku fokloras kopu vadīja Ilze mežiniece.
Neicgalīšu saimei pieder arī bijušie folkloras kopas vadītāji Iveta Bozoviča, Oskars Bērziņš un Žanna Gasjaņeca, kura tagad vada Nīcgales pagasta vokālo ansambli „Dzirkstelītes”.
Anita Zarāne un Ilze Mežiniece ir bijušas tagadējās kopas vadītājas Evelīnas Ašķeļaņecas skolotājas, jo folkloras kopā Evelīna dzied kopš sākumskolas klasītēm. Saviem dziedātājiem Evelīna ir vilcējspēks un ātrums. Valsts izglītības un satura centra organizētajā “Tradicionālās dziedāšanas konkursa “Dziesmu dziedu, kāda bija” finālā 2010. gadā ar tautasdziesmu “Krystamuot” Evelīna kļuva par Latvijas Diždižo dziedātāju. Šim konkursam Evelīnu gatavoja Ilze Mežiniece, kura jau tolaik jaunajā meitenē saskatījusi lielu potenciālu un tradīciju turpinātāju.
Savukārt Anitas Zarānes vadībā ir uzrakstīts pētījums par maija dziedājumiem pie krusta Nīcgales, Vaboles un Līksnas pagastā un iegūta II pakāpe skolēnu zinātniskās pētniecības darbu konkursos, Mūzikas akadēmijā iegūta mūzikas pedagoga kvalifikācija un pētīta iedzīvotāju motivācija dziedāt draudžu koros. Evelīna ir profesionāla pianiste un ērģelniece, nu kopā ar folkloras kopu apgūst akordeona spēli.
Pēdējo gadu laikā folkloras kopa ir piedalījusies skatēs, folkloras festivālā “Baltica”, priecējusi klausītājus savā pagastā un citos novada pagastos, Rīgā, Daugavpilī un citos novados.
Gadu gaitā folkloras kopas sastāvs ir mainījies, bet nemainīgais pamats ir trīs dziedātāji – Līde Vanaga, Lilija Lozda un Jānis Spūlis. Kopā ar viņiem muzicē Skaidrīte, Valda, Sandis un Evelīna. Paši sevi jautri pieteic kā saimi, kurā ir tēvs, māte, divi bērni, vecmamma, krustmāte un kaimiņiene, katram saimē ir savi pienākumi un rūpes.
Sveikt savus draugus uz pasākumu sabrauca arī citi kolektīvi - Upmalas folkloras kopa „Vecvārkava”, kuru arī vada Evelīna Ašķeļaņeca, Kalupes folkloras kopa “Pylna sāta”, Rožkalnu KN folkloras kopa "Dzeipurs", Ambeļu pagasta KN folkloras kopa "Speiga", Vārkavas Senioru deju kopa "Odziņas", etnogrāfiskais ansamblis "Vabaļis" un vokalais ansamblis "Dzirkstelītes".
Folkloras kopu “Neicgalīši” lielajā jubilejā sveica Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts. Viņš uzsvēra, ka folklora un dziedāšana nīcgaliešiem ir asinīs, arī padomju gados izdevies saglabāt šīs tradīcijas. “Katrai kopienai ir jābūt savai odziņai, kaut kam savam. Jūs esat tā odziņa Nīcgalei, jūs zina novadā un aiz tā robežām. Kamēr zina jūs, tikmēr būs Nīcgale!”
Vitālijs Aizbalts pasniedza Augšdaugavas novada Atzinības rakstu folkloras kopai “Neicgalīši” par ilggadēju uzticību latgaliskajām vērtībām un nozīmīgu māksliniecisku ieguldījumu Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā.
Tāpat V. Aizbalts pasniedza Latvijas Nacionālā kultūras centra Goda rakstus Jānim Spūlim, Lilijai Lozdai, Līdei Vanagai un Atzinību Evelīnai Ašķeļaņecai par ilggadēju un nozīmīgu darbību nemateriālās kultūras saglabāšanā un Augšdaugavas kultūras telpas bagātināšanā.
Apsveikuma vārdus folkloras kopai svētkos veltīja Kalupes apvienības vadītāja Ināra Ūbele. Viņa pasniedza Pateicības rakstus folkloras kopas “Neicgalīši” dalībniekiem Skaidrītei Usānei, Valdai Pudānei un Sandim Jermakovam. Kolektīvu jubilejā sveica arī Augšdaugavas novada Kultūras un tūrisma pārvaldes Amatiermākslas kolektīvu daļas vadītāja Kristīne Smiltiņa un Kultūras metodiskā centra vadītāja Vita Litiņa.
Pasākuma scenāriju sagatavoja Renāte Malnace, uzklausot kopas dalībnieku atmiņas un ieskatoties kolektīva vēstures lappusēs.