27. septembrī Bebrenes Kultūras namā svinīgā atmosfērā notika biedrības “Spole” rokdarbu kopas “Bebrenes Māra” kataloga “Sēlijas mantojums. Bebrenes cimds” atklāšana. Izdevumā apkopoti un dokumentēti 32 vēsturiskie cimdu pāri ar autentiskajiem Bebrenes cimdu rakstiem. Kataloga izdošana tapusi Sēlijas kultūras programmas ietvaros ar Bebrenes Kultūras nama atbalstu.
Bebrenes Kultūras nama zāli rotāja vairāk kā 100 cimdu pāri, kas ir apliecinājums aktīvās kopas dalībnieču vairāku gadu rūpīgam darbam. Pasākumu ieskandināja Dignājas lauku kapela “Digna”. Kataloga idejas autore un adītāju kopas vadītāja Olga Dogžina savā uzrunā atskatījās uz nozīmīgo izpētes darbu, bez kura katalogs nebūtu tapis, jo līdztekus cimdu uzadīšanai nozīmīgs bijis arī vēsturiskā materiāla izpētes process.
Latvietim cimds bija nozīmīga dāvana, jo rokas latviskajā dzīvesziņā uzskatīja par vienu no svarīgākajām ķermeņa daļām. Caur rokām saņem un dod mīlestību, spēku, ar rokām maizi cep. Arī valodā viss iet caur rokām – darbi, veiksme, nododam sevi Dieviņa rokās, nododam savu sirdi otra rokās, audzinām bērnus ar stingru vai maigu roku, un laime ir katra paša rokās. Tādēļ bijis svarīgi rokas greznot un pasargāt, lai enerģija neaizplūst no cilvēka. Cimds – tas ir adījums pa apli, pa sauli. Tas iet riņķī kā zvaigznes, Mēness, Saule un Zeme savā nebeidzamajā ceļā.
Projekta ietvaros tika izadīti 32 cimdu pāri ar Bebrenes rakstiem, kurus dažādos gadalaikos iemūžināja Agnese Leikuse, izceļot katra cimdu pāra krāsas un īpašo noskaņu. Rakstiem doti nosaukumi un veidoti apraksti. Ar tekstu rediģēšanu palīdzēja Aija Rubļevska. Tā kā Bebrenes cimdu raksti ir daļa no Sēlijas mantojuma, vēsturisko rakstu un krāsu attīstību pētīt palīdzēja Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. Projekta tapšanā palīdzējusi arī Gunta Kivliša un vadītājas Olgas ģimene, savukārt katalogā atrodamos cimdus izadīja “Bebrenes Māras”, pašas izvēloties, ar kuriem rakstiem strādāt. Izadīto cimdu krāsas atklāj Sēlijai raksturīgos piezemētos toņus – pelēku, mēļi zilu, arī Lietuvas zaļo, dzelteno. Daudz mazāk sastopami koši toņi, jo dzija kādreiz krāsota ar augiem, kas iegūstami uz vietas.
Olga Dogžina: “Cimdu adīšana ir kā pasaules radīšana. Tas ir vesels rituāls, kura laikā mēs, katra adītāja, veidojam savu Zvaigžņu karti ar zīmēm un ceļazīmēm, jo zīmes ir dažādas: Zvaigznes zīme, Zalktis, Ūsiņš, Jumis, Pērkons, Māras un Laimas zīme. Viss cimdā ir salikts kopā ar jēgu, ar nolūku, jo cimdi ir kā dziesmas buramvārdi un vēstījums pasaulei. Kad ievelc plaukstu latvieša dūrainī, vai jūti? Man liekas, ka tas silda arī sirdi.”
Kopas dalībniece Marta Vanaga minēja, ka viņu darbība neaprobežojas tikai ar vienveidīgu adīšanu pie tējas tases. Dāmas ada gan cimdus un zeķes, gan šalles ar sarežģītiem rakstiem un džemperus, raksta projektus, kuri nes Bebrenes vārdu un bagāto kultūrvēsturisko mantojumu tālāk Latvijā un pasaulē. Pirms diviem gadiem projekta ietvaros tika iegādāta šujmašīna, savukārt šogad cita projekta laikā uzšūti 80 spilventiņi – paliktņi baznīcai. Darbiem, kam kopa ķeras klāt, nudien ir bagātīga pievienotā vērtība, un dalībnieces augstu vērtē vadītājas Olgas spēju paveikt lielas lietas un mācēt iedrošināt arī tad, ja sākumā darbs šķiet nepaveicams.
Par adītāju kopu “Bebrenes Māras”: Adītāju kopa apvieno vietējās rokdarbnieces, kuras aktīvi darbojas Bebrenes Kultūras namā ar mērķi pētīt, atjaunot un nodot tālāk nākamajām paaudzēm Sēlijas tradicionālos rakstus, adīšanas tehnikas un lietišķās mākslas mantojumu. Aktīvās dalībnieces: Marta Vanaga, Elita Boguša, Genovefa Dogžina, Alda Ģēģere, Lilija Muižniece, Valija Baltaruņķe, Astrīda Petruseviča, Vineta Daukste, Ārija Vilišķe, Zigrīda Radzoba, Marija Tīta, Silvija Rapkauska un vadītāja Olga Dogžina.
Katalogu drīzumā varēs apskatīt dažādās Sēlijas bibliotēkās un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Par kataloga pieejamību individuālai lietošanai sazināties ar Olgu Dogžinu: 28608302.
Autors: Endija Marcinkeviča