13. augustā reģionālās vizītes laikā Augšdaugavas novadā viesojās izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone. Viņa tikās ar pašvaldības vadību un novada izglītības iestāžu direktoriem, lai pārrunātu aktuālus nozares jautājumus pirms mācību gada sākuma.
Tiešs dialogs ar izglītības iestāžu vadītājiem, skolotājiem un pētniekiem reģionos ir priekšnoteikums kvalitatīviem un dzīvē īstenojamiem uzlabojumiem. Latgalei ir liels vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības, kā arī zinātniskais potenciāls. Spēcīgas, mūsdienīgas un pieejamas mācību iestādes pierobežā ir būtisks valsts kopējās drošības un reģionālās noturības pamats, uzskata ministre. Viņa atgādināja, ka pašreizējā valdība strādā nepilnus 3 mēnešus, bet līdz vēlēšanām palicis vairs tikai pusotrs mēnesis, un tāda situācija Latvijā izveidojusies pirmo reizi. Jāatzīst iepriekšējo reformu pieļautās kļūdas un pēc iespējas ātrāk jāuzlabo situācija. Ministre uzskata, piemēram, ka reforma “Skola 2030” netika īstenota pilnā apjomā, un tas atstājis negatīvas sekas.
Lai nodrošinātu valdības rīcības plānā paredzēto prioritāšu īstenošanu, IZM virza izmaiņas vairākos normatīvajos aktos. Jau no 1. septembra stāsies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartiem. Tie izstrādāti saskaņā ar valdības rīcības plānā noteikto vispārējās izglītības satura pārskatīšanas procesu, lai pilnveidotu skolēnu mācību snieguma vērtēšanas kārtību un centralizēto eksāmenu regulējumu. No jaunā mācību gada pamatskolā paredzēts ieviest eksāmenu dabaszinībās, vienlaikus nosakot, ka centralizēto eksāmenu rezultāti neietekmēs pamatizglītības apliecības saņemšanu, pamatskolas un vidusskolas skolēniem paredzēta iespēja uzlabot vērtējumu, savukārt vidusskolā valsts pārbaudes darbu augstākajā mācību satura apguves līmenī varēs kārtot pēc izvēles.
Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts uzsvēra, ka novads ir unikāls ar vairākiem aspektiem: tas atrodas divās kultūrvēsturiskās zemēs – Latgalē un Sēlijā, novada teritorija atrodas pierobežā, lauku reģionā un koncentrējas tuvumā esošajai valstspilsētai Daugavpilij. Visi šie faktori tieši ietekmē novada izglītības sfēras darbību, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Augšdaugavas novada pašvaldība iestājas pret apvienošanu ar Daugavpili. Izglītības iestāžu tīkls Augšdaugavas novadā ir vienmērīgs, sakārtots, optimāls. Lai arī dzimstības līmenis ir zems, pēdējos gados ir tendence pieaugt audzēkņu skaitam – vairāki vecāki izvēlas novadu, jo izglītības iestādēs nav rindu, ir mazākas grupas un klases nekā pilsētas skolās, līdz ar to pedagogiem ir iespēja individuālai pieejai katram skolēnam. Ar mērķi Augšdaugavas novadā sekmēt efektīvu, ilgtspējīgu, modernu, kvalitatīvu un līdztiesības principos balstītu izglītības pakalpojumu attīstību ir izstrādāts un apstiprināts visaptverošs vidēja termiņa nozares attīstības plānošanas dokuments “Augšdaugavas novada izglītības un izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija 2026.–2030. gadam”.
Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska pastāstīja, ka kopā Augšdaugavas novadā ir 22 izglītības iestādes, kuras apmeklē 2662 izglītojamie un kurās strādā 468 pedagogi.
Pierobežā un lauku teritorijās īpaši svarīgi, lai katrs bērns izglītojas maksimāli tuvu savai dzīves vietai, un skaidrs, ka pierobežas skolās situācija krasi atšķiras no, piemēram, pierīgas skolām, bet kritēriji ir vienādi. IZM sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas precizē valsts finansējuma piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību vispārējās izglītības iestādēm. Būtiskākās izmaiņas paredz pilnveidot finansēšanas modelī noteiktos skolēnu skaita kritērijus, kā arī precizēt nosacījumus valsts finansējuma piešķiršanai un izmantošanai. Piedāvātās izmaiņas paredz pāreju uz finansēšanas modelī noteiktajiem minimālajiem izglītojamo skaita kritērijiem klašu grupās, nosakot arī pieļaujamo svārstību pieejamības pierobežas izglītības iestāžu grupām un izglītības iestādes, kurās vismaz puse ir izglītojamie ar speciālajām vajadzībām, vienīgā vidusskola pašvaldībā un izglītības iestādes ar izņēmuma līgumiem. Šajās izglītības iestādēs 1.– 6. klašu grupās valsts finansējums tiks nodrošināts, pieļaujot izglītojamo skaita svārstības 25% robežās, bet 7.– 9. klašu grupās pieļaujamās izglītojamo skaita svārstības 10% robežās. Vidējās izglītības posmā šajās izglītības iestādēs līdz 2027. gada 1. septembrim saglabāts pārejas risinājums, nosakot, ka klašu grupās jābūt vismaz 15 izglītojamajiem. Piedāvātais risinājums dos pašvaldībām un izglītības iestādēm laiku nepieciešamo izmaiņu veikšanai un izglītības iestāžu tīkla pielāgošanai, vienlaikus nodrošinot izglītības pieejamību un pedagogu darba samaksas finansējuma stabilitāti.
Vizītes laikā Ilze Indriksone apmeklēja arī Latgales Industriālā tehnikuma Izglītības programmas īstenošanas vietu "Višķi".