Piecas Latgales pierobežas pašvaldības – Augšdaugavas, Krāslavas, Ludzas, Alūksnes un Balvu novads - dibinās kopīgu biedrību, lai vienotā spēkā pārstāvētu savu iedzīvotāju intereses un panāktu mērķtiecīgu un vienlīdzīgu valsts atbalstu pierobežas novadu drošībai, infrastruktūrai un ekonomiskajai izaugsmei.
Visiem pieciem novadiem ir tieša robeža ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju, un pierobežas iedzīvotāji jau vairākus gadus izjūt pastāvošos ģeopolitiskos riskus, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos, darbaspēka aizplūšanu un ekonomiskās situācijas grūtības. Vietējā sabiedrībā strauji pieaug spriedze un satraukums par savu drošību, par savu ģimeņu nākotni, bet potenciālie investori raizējas attīstīt biznesu pierobežas teritorijā. Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums, kas tika pieņemts 2026. gada 29. oktobrī, neattaisnoja pierobežu novadu cerības, jo tie nav tur īpaši iezīmēti. Tas viss mudināja piecu novadu vadītājus rīkoties.
2. novembrī Ludzā tikās Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Alūksnes novada pašvaldību vadītāji, lai vienotos par kopīgas biedrības izveidi. Tikšanās un apspriede notika arī iepriekš, jo visus novadus vieno kopīgas intereses un līdzīgi izaicinājumi. Pierobežu novadu teritorijā dzīvo 100 000 iedzīvotāju, kopējā teritorija ir ap 11 tūkst. kvadrātkilometru, bet pēc statistikas radītājiem no 2015. līdz 2025. gadam iedzīvotāju skaits šeit samazinājās aptuveni par 20%.
Apvienošana ļaus efektīvāk aizstāvēt savu novadu iedzīvotāju tiesības un vajadzības valsts līmenī, uzsvēra Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts. Jaunajā likumā iekļautas 15 pašvaldības, taču tieši pieci pierobežas novadi saskaras ar vislielākajiem ģeopolitiskajiem riskiem, tostarp depopulāciju, nelegālu migrāciju, dronu incidentiem un pretmobilitātes pasākumu īstenošanu. Būtiski, ka tieši pirms šī tikšanās, 1. novembrī, Ludzas un Krāslavas novada iedzīvotāji saņēma kārtējo šūnu apraides oranžo brīdinājumu par iespējamu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā. Savukārt, naktī uz 3. novembri brīdinajumu saņēma Ludzas un Balvu novadu iedzīvotaji.
“Mēs ļoti cerējām uz Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumu. Bija domas, ka tas būs Pretmobilitātes likuma turpinājums, kurā tiks paredzēti zināmi bonusi mūsu piecām pašvaldībām, bet to mēs nesagaidījām. Šobrīd mēs aizklātās sēdēs bezatlīdzības kārtībā nododam valstij savus nekustamos īpašumus, zeme arī tiks atsavināta no fiziskām un juridiskām personām. Tūlīt sāksies robežbūve, un tas skar tikai piecas pašvaldības. Ilgāk un vairāk gaidīt mēs nevaram. Mūsu balsij jābūt dzirdamai. Mūsu pašvaldībām, kas vairāk iegulda valsts drošībā, būtu jābūt lielākam atbalstam, lai būtu savādāka pieeja nekā visiem pārējiem, kuri reāli nedzīvo Austrumu pierobežā,” teica V. Aizbalts.
Pieciem novadiem ir lielas cerības uz jauno valdību un jauno VARAM ministru. Biedrība aizstāvēs savu nostāju, ka pierobežas novadiem ir nepieciešama atsevišķa finansējuma daļa, nevis vienāda pieeja visām 15 pašvaldībām. Ilgtermiņa finansējums ir nepieciešams ceļiem, sabiedriskā transporta un kritiskās infrastruktūras nodrošināšanai.
Pašvaldību vadītāji uzvēra, ka jaunās apvienības mērķis nav darboties pret citām organizācijām vai pašvaldību apvienībām, bet gan nodrošināt mērķtiecīgu tieši austrumu pierobežas teritoriju pārstāvniecību. Organizācija plāno tieši sadarboties ar Ministru kabinetu, atbildīgajām ministrijām, Latvijas pašvaldības savienību un Latgales plānošanas reģionu.
Par jaunās biedrības izveidi katrai pašvaldībai vēl būs jāpieņem attiecīgs lēmums domes sēdē.
Teksts, foto: Jeļena Ivancova