Flickr
Tuvojoties septembrim, jaunais mācību gads kļūst par galveno prioritāti kā skolēniem un vecākiem, tā izglītības nozares profesionāļiem. Lai iedvesmotos un pārrunātu aktuālākos nozares jautājumus, Augšdaugavas novada pašvaldības izglītības iestāžu administrācija un pedagogi 19. augustā pulcējās novada kultūras centrā “Vārpa” konferencē "Izaugsmes ceļš izglītībā".
Konferencē ar dažādām tēmām uzstājās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa, politologs Filips Rajevskis, Latvijas Universitātes vadošais eksperts un lektors Miks Dzenis, psihoterapeits un pedagogs Nils Konstantinovs un valodniece, filoloģijas doktore Sanita Martena.
Konferenci atklāja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts, informējot, ka novadā jau otro gadu pēc kārtas pieaug skolēnu skaits, jo Augšdaugavas novada izglītības iestādes izvēlas gan kaimiņu novadi, gan Daugavpilī dzīvojošie. Kā iespējamos iemeslus V. Aizbalts minēja gan novada augsto izglītības kvalitāti, gan mazākas klases un labvēlīgo attieksmi pret skolēniem. Novadā ir izveidots un apstiprināts optimāls skolu tīkls, kurā tuvākajā laikā, kā informēja priekšsēdētājs, krasas izmaiņas netiek plānotas, un pašvaldība turpinās mērķtiecīgi investēt izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanā, realizējot dažādus projektus. Lielākie no tiem būs Augšdaugavas novada sporta skolas infrastruktūras uzlabošana, Bebrenes vispārizglītojošajā un profesionālajā vidusskolā taps stallis un manēža zirgiem, bet Ilūkstes Raiņa vidusskolā plānota dienesta viesnīcas izveide un darbnīcu labiekārtošana jaunās telpās dizaina un tehnoloģiju mācību priekšmetu pilnvērtīgākai apguvei. V. Aizbalts pauda atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvām un jauno pedagogu algu modeli vērtē kā optimālu, nenoliedzot, ka vienmēr varētu vēlēties labāk. Domes vadītājs novēlēja skolotājiem saglabāt optimismu un ražīgi uzsākt jauno mācību gadu.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa savā uzrunā pieminēja, ka birokrātiskā sloga mazināšana ir būtisks aspekts, lai atvieglotu pedagogu darbu ikdienā. Viņš akcentēja arī nepieciešamību pēc lielākas autonomijas skolām, piemēram, sakārtojot vērtēšanas sistēmu. Attiecībā uz sabiedrībā plašu rezonansi guvušo tēmu par pārbaudes darbu labošanu, Č. Batņa konceptuāli to atbalsta, bet uzskata, ka nepieciešamas robežas, lai novērstu haosu un nodrošinātu līdzvērtīgu pieeju.
V. Aizbalts vērsa Č. Batņas uzmanību uz būtiskiem nozares jautājumiem, uzsverot, ka nemitīgās reformas nogurdina, tādēļ skolām ir nepieciešams dot iespēju vismaz pāris gadus strādāt stabilos apstākļos bez reformām. Tāpat novada vadītājs akcentēja nepieciešamību izstrādāt vienotu valsts algoritmu rīcībai apdraudējuma situācijās, kas novērstu reģionālās atšķirības gadījumos, kad bērns dzīvo vienā novadā, mācās citā, bet starp novadu algoritmiem pastāv atšķirīgas nianses.
Klātesošos nozares darbiniekus Filips Rajevskis iepazīstināja ar prezentāciju “Iestādes tēla un reputācijas nozīme mērķu sasniegšanā”. Kopumā Latvijā skolas atrodas augstas konkurences apstākļos. Kā vienu no iemesliem var izcelt zemo dzimstību. Lauku reģionos nepietiekama audzēkņu skaita dēļ izglītības iestādes tiek slēgtas, rezultātā bērns kļūst par konkurences objektu skolu starpā. Šādos apstākļos skolas reputācija ir svarīgs pīlārs, uz kura balstās ģimeņu izvēle par labu konkrētai mācību iestādei.
Reputācija ir ilgstošā laika posmā uzkrāts un nostiprinājies sabiedrības vērtējums par organizāciju, tas ir daudz dziļāks un noturīgāks jēdziens nekā īstermiņa tēls vai atpazīstamība. Viens no svarīgiem aspektiem, kas veido skolas reputāciju uz āru, ir iekšējā organizācijas komunikācija. Tas, kā savā starpā sazinās vadība, skolotāji un darbinieki, tiešā veidā atspoguļojas skolas tēlā sabiedrībā. Skolai ar labu reputāciju ir daudz vieglāk piesaistīt motivētus pedagogus, ieinteresētus audzēkņus un atbalstošas ģimenes. Vienlaikus pozitīva reputācija kalpo kā drošības spilvens negaidītās krīzēs un tiešā veidā stiprina sabiedrības uzticēšanos mācību iestādei, un tās reālo spēku vislabāk parāda tas, vai vecāki un absolventi ir gatavi ar pārliecību rekomendēt skolu citiem.
Kā interesantu sociālo tendenci F. Rajevskis minēja sabiedrības uztveres atšķirības atkarībā no iesaistes līmeņa mācību procesā: jo tālāka ir cilvēka ikdienas saikne ar skolu, jo lielāka ir viņa prasība pēc izglītības stingrības, striktām normām un augstiem standartiem. Un pretēji: jo tuvāka ikdienas saikne ar skolu (audzēknis/ vecāki u.tml.), jo pieļāvīgāka un elastīgāka attieksme.
Ar tēmu “Ģeneratīvā mākslīgā intelekta izmantošana skolotāju darbā” uzstājās Miks Dzenis, kurš ne vien ar teoriju, bet konkrētiem, praktiskiem piemēriem demonstrēja MI intelekta iespējas, kas var palīdzēt skolotāju darba ikdienā. Par mākslīgā intelekta ietekmi sabiedrībā tiek runāts daudz. Kā izglītībā, tā arī citās nozarēs jāapzinās, ka MI ir tikai rīks, bet gala lēmumu vienmēr pieņem cilvēks. M. Dzenis demonstrēja atšķirību starp vienkāršotu un detalizētu vaicājumu (promptu). Svarīgi izprast, ka MI efektivitāte ir tieši atkarīga no tā lietotāja prasmes. Dodot konkrētus un labi pārdomātus vaicājumus, iespējams iegūt ievērojami precīzākus, niansētākus un praktiski lietojamākus rezultātus. Rīks sniedz maksimumu tad, ja to māk pareizi izmantot.
Ar saistošu lekciju ““Neērtie bērni”. Kā strādāt ar tiem, kas negrib, lai ar viņiem strādā?” uzstājās pusaudžu psihoterapeits un pedagogs Nils Konstantinovs, kura pieredze gan kā terapeitam, gan pedagogam, ļauj uz nozari skatīties ne vien teorētiski, bet praktiski. Konstantinovs aicināja skolotājus pārvērtēt vispārpieņemtos mītus par bērnu uzvedību un mācīšanās procesu. Pretēji populārajam uzskatam, ka skolai vispirms jānodrošina komforts, eksperts uzsvēra, ka smadzenes vislabāk mācās tieši neliela diskomforta apstākļos. Viņš norādīja arī, ka pedagogiem nav pārmērīgi jācenšas mācību saturu pasniegt radoši, jo tā ir konkurēšana ar sociālajiem tīkliem, tā vietā bērniem jāsniedz precīza paredzamība. Viņš arī vērsa uzmanību uz pusaudžu vecumposmam vienu no svarīgākajiem aspektiem – reputāciju vienaudžu vidū. Bieži vien pusaudzis var atteikties no piedāvātās palīdzības vai demonstratīvi traucēt stundas nevis tāpēc, ka nevēlētos sadarboties, bet gan tāpēc, ka baidās vienaudžu acīs izskatīties nespējīgs vai vājš. Eksperts aicināja skolotājus nekategorizēt traucējošu uzvedību kā vienkāršu nepaklausību, bet gan izprast tās patiesos cēloņus - vai tie būtu uzmanības noturēšanas traucējumi, mācīšanās grūtības, trauksme vai arī tiešām mērķtiecīga kaitēšana.
Noslēgumā psihoterapeits atgādināja par Pigmaliona efektu - psiholoģisku fenomenu, kurā apkārtējo augstās gaidas un ticība kāda cilvēka potenciālam būtiski uzlabo viņa sniegumu. Arī pretēji, ja no pusaudža jau sākotnēji gaida kaitniecisku uzvedību, kā apliecina Konstantinovs, to arī saņems. Šīs gaidas neizpaužas tikai vārdos, cilvēka sejas mīmiku un ķermeņa valodu mēs spējam paust un nolasīt neapzināti. Tādēļ patiesa ticība, ka bērns spēj mainīties, un cieņpilna attieksme bieži vien ir spēcīgākais instruments, kas ļauj pusaudzim pamazām ieņemt jaunu, pozitīvu identitāti.
Konferences noslēgumā grāmatas "Valodu jauda: no ģimenes līdz sabiedrībai" autore Sanita Martena pievērsās tekstpratības tēmai un valodas apguves dinamikai izglītības iestādēs no pirmsskolas līdz vidusskolai. Viņa uzsvēra, ka bērni, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, bieži saskaras ar valodas trauksmi (language anxiety), tāpēc izšķiroša loma ir tiltam starp mājām un ārpasauli, kā arī vecāku lingvistiskajai pārliecībai. Vecāku attieksme un ikdienas izvēles tieši ietekmē bērna motivāciju un attieksmi.
Pievēršoties tekstpratības jēdzienam, Martena atgādināja, ka lasīšana ir krietni vairāk nekā tikai mehāniska teksta pārlasīšana. Tas ir sarežģīts kognitīvs process, kas prasa mērķtiecīgu domāšanas un izpratnes attīstīšanu katrā vecumposmā, lai valoda kļūtu par spēcīgu instrumentu bērna izaugsmē un integrācijā sabiedrībā.
Augšdaugavas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska pateicās pedagogiem par viņu darbu un vēlēja jaunajā mācību gadā izturību, veiksmi un panākumus.
Autors: Endija Marcinkeviča
Konference notika ESF Plus projekts Nr. 4.2.2.3/1/24/I/001 "Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide" ietvaros.
