Flickr
15. maija vakarā Augšdaugavas novada Dvietē tika ieskandināta Muzeju nakts, ko visā Latvijā atzīmēs 23. maijā. Lai arī vienotā tēma šogad ir “Priekšmeta piedzīvojumi”, Dvietē īpaši tika izcelta Nacionālo partizānu kustība, atklājot piemiņas informatīvo stendu.
Savas durvis viesmīlīgi vēra Dvietes novadpētniecības krātuve, bibliotēka, Sakrālā mantojuma ekspozīcijas zāle, Dvietes muiža un Paula Sukatnieka dārzs pie “Apsītēm”, apmeklētājiem ļaujot mazliet aizrauties elpai, atklājot, cik bagātīgs kultūrvēsturiskais materiāls un vietējās kopienas darbs ieslēpies nelielā lauku pagastā. Droši vien tas iezīmē ne vien Augšdaugavas novada, bet arī Sēlijas un visas Latvijas īpašo spēju – pārsteigt ar mazo vietu stiprajām saknēm un neuzmācīgu lepošanos par to, kas esam.
Vakara noslēgumā pie Dzirnavu ugunskura svinīgi tika atklāts piemiņas informatīvais stends, kas stāsta par Dvieti laika griežos - Nacionālo partizānu kustību (1944. – 1952. g.). Ar stāstījumu uzstājās vēsturnieks Jānis Viļums, kurš daudz pētījis, izzinājis notikumus pirms nepilnas simtgades, un klātesošajiem sniedza iespēju ielūkoties nozīmīgumā, kādu Dvietes, Bebrenes, Dunavas, Eglaines u.c. pagasti spēlējuši nacionālās pretestības kustībā un tēvzemes sargāšanā pēckara gados, tāpat - Sēlijas nacionālo partizānu kara hronikā.
Latvijas vēstures lapas vienmēr glabās visu to, ko sev līdzi nes kara posts, un Dvietes apkārtne glabā jo īpaši daudz nozīmīgu notikumu, kas risinājušies no 1944. līdz 1955. gadam (un ne tikai, protams).
Pirmās nacionālo partizānu grupas Dvietes pagastā izveidojās 1944. gada rudenī, kad Sēlija nonāca atkārtotā padomju okupācijas varā. Partizāni cerēja uz drīzu karu starp PSRS un Rietumeiropas valstīm, kas nestu politiskas pārmaiņas un Latvijas atbrīvošanu. Par savu mītnes vietu partizāni izraudzījās mežus Dvietes pagasta ziemeļu daļā, kur patvērumu rada ne tikai vietējie dvietieši, bet arī cīnītāji no Bebrenes, Rubenes un Latgales. 1945. gada 21. jūnijā tika izveidots Ilūkstes partizānu pulks, tā komandieris: Staņislavs Urbāns.
S. Urbāns, Jātnieku pulka manēžā, 1932. g 2. maijs (foto: ģimenes arhīvs)
Vēlāk pulks tika iekļauts Latvijas Tēvzemes sargu apvienības (LTS(p)A) sastāvā. Pulka pirmajā bataljonā ietilpa Dvietes rota. Dvietes rotas sastāvs pastāvīgi mainījās, un līdz šim ir apzinātas 70 personas – gan vīrieši, gan sievietes, kuras uzsāka partizānu gaitas, baidoties no arestiem. Par vadu komandieriem dažādos laikos bijuši Donats Ķeiris, Francis Beļķēvičs, Staņislavs Tamanis un Jānis Ancāns.
Neapskaužami daudzos dzimtas stāstos ierauti robi, kas laika ritējumā pārvilkušies par nedzīvām rētām, zem kurām mīt apziņa, ka ģimenes izsūtīja, ģimenes tika izjauktas, pietātē savai tēvzemei tika atdotas dzīvības, un nu lēnām mainās paaudzes, joprojām neļaujot netaisnības apziņai rast sajūtu, ka pagātnes traģēdijas un mūsu varoņu stāsti varētu tikt nodoti statiskai palikšanai vien vēstures grāmatās.
Lai arī tēma nav viegla, atmosfēra Dvietē piektdienas vakarā bija kontrastējoši silta. Vakara saule, krītot horizontā, ietina mājīgumā, un visus priecēja jauniešu Kristera Kuosa (klavieres), Toma Seiļa (saksofons), Lāsmas Marcinkevičas (ģitāra) un Anhelas Gaidamovičas (solo) skaņu izjustums.
Autors: Endija Marcinkeviča