Zemnieki gaida pozitīvas pārmaiņas ES lauksaimniecības politikā

Latgali un Augšdaugavas novadu 18. aprīlī darba vizītē apmeklēja ES lauksaimniecības un pārtikas komisārs Kristofs Hanzens un zemkopības ministrs Armands Krauze. Augšdaugavas novada kultūras centrā “Vārpa” viņi tikās ar Latvijas lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskajām organizācijām, tostarp Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, biedrības “Zemnieku saeima”, Latvijas Apvienotās putnkopju asociācijas, Latvijas Piensaimnieku centrālo savienības, Latvijas Zemnieku federācijas un citu NVO pārstāvjiem. Galvenās tikšanās tēmas – zemkopības nozares aktualitātes un izaicinājumi, ar ko saskaras lauksaimnieki pierobežā, agresorvalsts tuvumā. Tāpat tika apspriesta EK piedāvātā vīzija par ES lauksaimniecības politikas nākotni.

Pierobežas reģions bija izvēlēts pēc komisāra paustās vēlmes, lai parādītu, ka tas ir ļoti svarīgs ES lauksaimniecības politikas kontekstā un lai uz vietas varētu redzēt un pārrunāt ar vietējiem lauksaimniekiem viņu vajadzības un bažas. Zemkopības ministrs Armands Krauze komisāram vizītes laikā uzsvēra, ka Latvijas un Baltijas valstu pierobežas reģioni jau gadiem dzīvo pastāvīgā agresorvalsts draudu ēnā, tāpēc šiem reģioniem, kuri ir stratēģiski nozīmīgi visas ES drošībai, ir nepieciešama īpaša uzmanība un atbalsts, lai nodrošinātu ekonomisko aktivitāti un novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos: “Ir apsveicami, ka Eiropas Komisija atzīst lauksaimniecības un pārtikas nozares stratēģisko nozīmi ES drošības kontekstā, un pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos tas ir jāsaglabā. Sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem nevajadzētu uzskatīt pārtikas ražošanu un katru maltīti savā galdā kā kaut ko pašsaprotamu – aiz tā stāv nozares uzņēmumi un ļaudis, kas ikdienā smagi strādā, lai mums nebūtu jāraizējas par pārtikas trūkumu”.
Ģeopolitiskā situācija radīja lielas pārmaiņas, kas pieprasa atbildīgus, uz nākotni vērstus risinājumus, uzsvēra Latvijas lauksaimnieki. ES atbalsts ir ļoti būtisks it īpaši pierobežā. Pašlaik subsīdijas lauksaimniekiem no ES fondiem veido aptuveni 75% salīdzinājumā ar citām valstīm, un to jau sen ir nepieciešams izlīdzināt.

Armands Krauze uzsvēra, ka ES beidzot ir jānodrošina taisnīga tiešo maksājumu sadale visu dalībvalstu starpā, lai lauksaimnieki visās dalībvalstīs varētu strādāt vienlīdzīgas konkurences apstākļos, ievērojot, ka arī Latvijā ražošanas izmaksas lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā ir sasniegušas ES vidējo līmeni. Turklāt arī nākotnē tiešos maksājumus jāturpina pilnībā finansēt no ES budžeta – prasība tos līdzfinansēt no dalībvalstu budžetiem vēl vairāk saasinās nevienlīdzību dalībvalstu starpā, ņemot vērā to atšķirīgās finanšu iespējas.

Par nevienlīdzības pārvarēšanu Eiropā dalībvalstu vidū runāja arī Kristofs Hanzens:"Tas ir ļoti svarīgi Latvijā un citās Baltijas valstīs, kā arī Somijā, valstīs, kurām ir kopīgas robežas ar Krieviju vai Baltkrieviju. Un ir svarīgi, ka mēs atbalstām lauksaimniecisko ražošanu un arī cita veida ražošanu šajās teritorijās, jo, ja nebūtu lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozares un nepieciešamās infrastruktūras, tā būtu Eiropas Savienības vājā vieta”.
Latvijas lauksaimnieki ar cerību skatās uz 2027. gadu, kad stāsies spēkānākamais plānošanas periods - no 2027. gada Eiropas Savienība dalībvalstu reģioniem ar ārējo robežu būs lielākas iespējas piesaistīt finansējumu no Kohēzijas fonda. Komisārs apliecināja, ka no savas puses likumdošanas priekšlikumā par Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2027. gada virzīs tiešo maksājumu izlīdzināšanu dalībvalstu starpā, taču iznākums būs atkarīgs no dalībvalstu spējas vienoties par to. "Te būs jāpanāk progress, jo ar 2027. gadu minimālajam maksājumam jābūt 215 eiro par hektāru. Tas nozīmēs pieaugumu arī Latvijai, 30 eiro par hektāru”, pauda komisārs.

Vizītes ietvaros Kristofs Hanzens un Armands Krauze apmeklēja arī divas lauku ražotnes: piena lopkopības saimniecību “Upenes” Augšdaugavas novada Sventē un graudaugu un dārzeņu audzēšanas saimniecību “Pumpuri” Rēzeknes novada Dricānu pagastā.

Teksts: Jeļena Ivancova

Foto: Jeļena Ivancova, Eiropas komisijas pārstāvniecība Latvijā, Zemkopības ministrija