Poļu karavīru piemiņas vietā Višķu kapos 5.februārī notika piemiņas brīdis par godu 1920.gada janvārī kritušajiem poļu karavīriem, kuri piedalījās operācijā “Ziema” jeb Latgales atbrīvošanas cīņās no sarkanās armijas. Pasākumu organizēja Špoģu vidusskolas pedagogi un skolēni.
Latvijas valdība 1919.gada decembra beigās parakstīja sadarbības līgumu ar Poliju. Maršals Juzefs Pilsudskis nosūtīja uz Latviju 30 tūkstošus poļu karavīru, bet kampaņu vadīja poļu ģenerālis Edvards Ridzs-Smiglijs. Operācija “Ziema” sākās 3.janvārī ar Daugavpils atbrīvošanu. Poļu un latviešu karavīri virzījās ar pārliecinošu spēku. Višķu pagasta bibliotēkas vadītājs, pētnieks Jānis Strods stāsta, ka pie Višķiem notika sīvas cīņas. Sals, dziļais sniegs un nežēlīgās apšaudes neapturēja drosmīgos karavīrus. Lielākā daļa no kritušajiem atdeva savas dzīvības 3. un 4.janvārī. Lieliniekiem bija trīs bruņu vilcieni, kas apšaudīja poļu pozīcijas un neļāva turpināt ofensīvu. Vīšķi tika atbrīvoti 5.janvārī, kad talkā ieradās Latvijas armijas bruņu vilciens.
Kuplo skolēnu pulku un viesus uzrunāja Špoģu vidusskolas direktore Ināra Ondzule uzsverot, ka skolas uzdevums ir audzināt valsts patriotus, godināt svarīgus vēstures notikumus un varoņus, arī kritušos poļu karavīrus. Lai veicinātu jauniešos izpratni par Latgales atbrīvošanas cīņām, skolā notiks arī īpašas stundas, kurās novadpētnieks Jānis Strods stāstīs par šo svarīgo vēstures posmu. Višķu apvienības vadītājs Jānis Proms aicināja neaizmirst latviešu tautas vēsturi un veiksmīgo sadarbību ar kaimiņu tautu, kas plaukst joprojām.
Latvijas Poļu Savienības priekšsēdētājs un Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe pateicās pasākuma organizatoriem par vēlmi pieminēt svarīgo notikumu un godināt poļu karavīrus, kuri par Latvijas neatkarību samaksāja visaugstāko cenu – ziedoja savu dzīvību.
Lūgšanu par kritušo karavīru dvēselēm noturēja Višķu sv.Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas prāvests Andrejs Aglonietis. Pasākumā piedalījās arī Jaunsargu pārstāvji. Klātesošos aizkustināja jauniešu nodziedātā dziesma “Div dūjiņas gaisā skrēja.”
Latgalē ir daudzas 1919. un 1920.gadā kritušo poļu karavīru piemiņas vietas, kurās bieži vien ir apbedīti poļu karavīri, piem., Daugavpilī pie Slobudkas krusta, Laucesas kapos vai Lāču kapos. Latvijas Poļu Savienība ar Polijas valdības un vietējo Latvijas pašvaldību atbalstu kopj un uztur šos pieminekļus brāļu tautas varoņiem.
