27. aprīlī Vabole atkal kļuva par Latgales tautas mūzikas galvaspilsētu – šeit jau 21. reizi notika tradicionālais tautas muzikantu saiets. Tas ir viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Latgales novada muzikantiem, katru gadu pulcējot ermoņiku un akordeona talantīgos spēlētājus no visas Latgales, Latvijas un Lietuvas.
Šogad ir nozīmīgi, ka festivāls notika Latgales kongresa 108. gadadienā. Daudzi runāja par mīļo Latgali savas uzstāšanas laikā, uzsverot, ka latgaliešu valoda ir mūsu senču valoda, no tiem laikiem palikušas bagātas tradīcijas un kultūras pieredze, tostarp dziesmas un cita tautas folklora. Galvenais saieta mērķis – pulcēt kopā seno tautas mūzikas instrumentu spēlētājus, kuri pārsvarā apguva spēli pašmācības ceļā un spēlē visu savu dzīvi, kā arī parādīt un atgādināt skatītājiem, ka Latgalē tautas mūzika joprojām ir dzīva. Tautas muzikantu saieta iniciators un rīkotājs Artūrs Uškāns saka, ka festivāls kļuva par savā ziņā Vaboles zīmolu – muzikanti ar prieku brauc, gaida šo notikumu, viņi pavelk cits citu un viņu rindas par laimi neizsīkst. Katru gadu muzikanti mēdz pārsteigt – kāds atrod vecu dziesmu vai melodiju, vai atved senu instrumentu, kā arī jaunus dalībniekus. “Tautas mūzikas tradīcijas Latgalē joprojām ir stipras, un mūsu saiets ir viens no iemesliem, kāpēc šīs tradīcijas jāsaglabā, jo dalībniekiem visu gadu ir motivācija kaut ko darīt, iemācīties, gatavot skaņdarbus, un viņi gaida, kad varēs atkal satikties, uzspēlēt kopā, jo visi ir kā viena kopiena. Bieži gaisā nāk arī vecas aizmirstas melodijas. Jaunā mūzika šeit neskan, šeit skan tradīcija,” teica Artūrs.
Šoreiz saietā piedalījās vairāk nekā 20 muzikanti no Augšdaugavas novada, Daugavpils, Rēzeknes, Preiļiem, Balviem, Rēzeknes un Jēkabpils novada, Rīgas un citām Latvijas vietām, kā arī Zarasiem. Vairākums no viņiem brauc uz Vaboli katru gadu – rekordists ir Jānis Ģipters, kurš piedalījās visos festivālos. Bet ir arī tie, kuri uzstājas pirmo reizi. Viens no viņiem šogad bija Vasīlijs Smirnovs no Mežāres. Viņu uzaicināja atbraukt draugs. Vasīlijs kopā ar brāli spēlē kolektīvos Mežāres kultūras namā. Vasīlijam ir ļoti interesants dzīves stāsts – viņš ir bijušais jūrnieks, tāljūras kapteinis. Sešu gadu vecumā viņš sāka pašmācības ceļā apgūt ermoņiku, to mājās atnesa tēvs. Skolā viņš jau labi spēlēja akordeonu. Pēc tam daudzus gadus nebija laika regulāri nodarboties ar mūziku, bet 50 gadu jubilejā sieva uzdāvināja viņam ermoņiku, un “atkal sākās mīlestība”. Vasīlijs tagad pastāvīgi spēlē un pilnveido savas zināšanas.
Daudzus gadus saietā piedalās unikāls cilvēks – Staņislavs Zabiņako no Līvāniem. Viņš restaurē un noskaņo mūzikas instrumentus – tādu meistaru tagad praktiski vairs nav. Staņislavs spēlē ermoņikas no jaunības, labi atceras, cik daudz agrāk notika kāzas, večerinkas, balles, talkas un visādi svētki. “Esmu dzimusi Ezerniekos, pie Dagdas. Visu laiku tur dzīvoja daudzu tautību cilvēki, Latgale vienmēr bija daudzvalodīga. Gribas, lai visi dzīvotu draudzīgi, it īpaši tagad”. Koncertā Staņislavs izpildīja dažādu tautu pazīstamas melodijas. Lai arī vecmeistaru kļūstot mazāk, tautas mūzikas tradīcijas tomēr tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Šoreiz vecākajam saieta dalībniekam Jāzepam Usānam ir 86 gadi, bet visjaunākajam – tikai 10. Viljards Puisāns atbrauca no Rīgas un iekaroja skatītāju sirdis ar savu “Rūžeņas” izpildījumu. Spēlēt ermoņiku talantīgo zēnu māca pieredzes bagātais muzikants Aleksandrs Baginskis no Daugavpils. Tautas mūzikas saiets ir arī pasākums, kurā piedalās ģimenes. Šoreiz uz skatuves kāpa Aija un Nikolajs Bogdanovi, Jānis un Pāvels Mukāni, “Večerinkas muzykanti”. Ik gadu saietā piedalās Augšdaugavas novada folkloras kopa “Dyrbyni” un etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis”. Skatītāju pilnā zāle ar ovācijām uzņēma katru dalībnieku un dziedāja līdzi pazīstamām melodijām. Skanēja dziesmas, joki un anekdotes. Īpaša, ļoti sirsnīga saieta atmosfēra – ir tas, ko visi pēc tam ilgi atceras un cer uz jauno tikšanos nākamgad.
