“Pūpoli” aicināja apgūt vītola klūgu pirmsapstrādi
06.05.2025
AKTUĀLI
Jau 17. reizi visā Latvijā norisinājās ikgadējais pasākums “Satiec savu meistaru!”, kura laikā ikviens interesents aicināts doties pie meistariem iepazīt un izmēģināt dažādas tradicionālo amatu prasmes.
Augšdaugavas novadā viesus uzņēma tautas lietišķās mākslas studija “Pūpoli”, aicinot ikvienu apgūt vītola klūgu pirmaspstrādi.
Špoģu Mūzikas un mākslas skolas pagalmā jau agrā rītā tika kurināta krāsniņa, uz kuras īpašā katlā tika liktas vārīties svaigi ievāktas vītolu klūgas.
Studijas “Pūpoli” vadītāja Maija Kivleniece atzīst, ka parasti klūgas vāra ziemā, taču šoreiz nolēmuši vārīt svaigi vāktas klūgas, lai tām iegūtu citu nokrāsu un varētu dažādot pinumus. “Mēs izdomājām, ka vajag parādīt pašu procesu, kā mēs klūgas mizojam, vārām, pēc tam šķelsim, sitīsim uz bluķiem, nu tāda pirmapstrāde.”
Pirmais solis noteikti ir klūgu vākšana katram pinējam vien zināmās vietās. Ar katru gadu šis process gan kļūstot arvien sarežģītāks, jo ceļmalas tiek izcirstas un krūmi sašķeldoti. Jābūt arī zināšanām, kādas klūgas der pīšanai.
Maija Kivleniece teic, ka zināšanas, kurš vītols būs īstais un derēs pīšanai, nāk ar laiku. “Saka, ka pelēkais kārkls vispār neder, bet šur un tur der arī pelēkais kārkls, piemēram, kādam karkasam. Lietpratēju rokās viss kas noder, pat no burkāna lakstiem var pīt, tie lokās.”
Studijas “Pūpoli” pinēja Ingrīda Putāne jautri stāsta, kā abām ar māsu iznācis, braucot pēc klūgām. Tās nolēmušas meklēt Naujenes pusē gar lielceļa malu. ”Vīrs mūs izmeta laukā ātri, lai nevajag stāvēt ilgi un gaidīt, mēs grāvī iekšā. Piegriežam un nesam augšā. Fūrinieki brauc, nu neņem neviens mūs, gaidām vīru. Tad jau viņš atbrauc, samet mūs iekšā. Tā mēs griezām līdz četriem naktī,” smejas Ingrīda.
Klūgas tiek vārītas vismaz stundu, lai varētu viegli nolobīt mizu, tad tās sašķeļ un žāvē, vēlāk jau studijā nofrēzē, noēvelē, un beidzot var sākties pats radošais darbs.
Studija “Pūpoli” izveidota pirms 26 gadiem kā pulciņš bezdarbnieku apmācīšanai, bet pamazām pārtapa nopietnā studijā, kurā pašlaik aktīvi darbojas astoņi pinēji. Maija Kivleniece atzīst, ka pinēju pulciņš krietni sarucis. Cilvēki noveco, bet jaunie īsti negrib to smago darbu darīt. “Tas tiešām reāli ir ļoti grūts darbs – nogriezt, visu sagatavot. Kad tas materiāls ir sagatavots, tad jau pīšana ir kā saldais ēdiens - sēdēt siltā mājā, sloksnītes sagatavot un pīt.”
Aizrautīgi pinēji dzīvo arī Gulbenes novadā, kur darbojas Druvienas pinēju studija “Saulīte”. Tā apvieno pinējus arī no citiem novadiem – Alūksnes un Jaunpiebalgas. Lai arī klūgu pīšanas pamati visiem ir līdzīgi, tomēr katrā novadā ir savi knifiņi, tāpēc gulbenieši ieradušies pieredzes apmaiņā pie “Pūpolu” meistariem.
Studijas “Saulīte” vadītāja Inese Zvejniece teic, ka process tieši tāds pats, klūgas tiek vārītas un mizotas, vienīgi daudz lielākos daudzumos, jo Vidzemē klūgas nešķel, bet pin no apaļām klūdziņām, tādēļ arī materiāla vajagot daudz vairāk. “Katru gadu es mēģinu jau kaut ko gatavu uzpīt, iemācīt, parādīt, lai ar gatavu pinumiņu tiek projām. Šogad mums tā sadraudzība sākās nedaudz ātrāk. “Pūpolu” pinējas bija pie mums Druvienā uz “Satiec savu meistaru”, viņas pirmo reizi pina no apaļām klūdziņām gatavu groziņu.”
Tā kā visos novados akcija “Satiec savu meistaru” notiek dažādos datumos, tas ļauj arī klūdziniekiem braukt ciemos vienam pie otra uz citām Latvijas vietām un gūt jaunu pieredzi.
“Mēs varam bagātināties viens no otra un sadraudzēties. Mums varbūt nevajag tik daudz vairs iemācīties, kaut gan te esam daudz ievērojuši, ko varam darīt arī savā studijā, bet tieši tas, ka mēs varam meistars pie meistara atbraukt, ne tikai iesācējiem parādīt, kā tas process notiek,” saka Inese Zvejniece.
Arī studijas “Saulīte” pinēja Inese Ivanova atzīst, ka šāda ciemošanās citam pie cita esot vērtīga, jo varot viens otram, daudz iemācīt.
Latgales pusē tiek likta lietā arī smaržīgā vītolu miza, no kuras tiek darinātas dažādas praktiskas lietas, piemēram, pirts vīkšķi. Studijas “Saulīte” dalībniecēm tas bija jaunums un vērtīga pieredze, jo līdz šim mizas nonākušas atkritumos.
Gan Inese Ivanova, gan citas “Saulītes” pinējas no vītolu mizām darināja pīnes un bizes, ko vēlāk varēs izmantot pirtī. “Mums jaunās kolēģītes iemācīja uztaisīt pirts škrubīti, un tad to varot arī likt pie sāpīgajām vietiņām, pagulēt, tad esot veselīgi. Un arī kā skaista rota der,” teic vidzemnieces Ilze Dīvāne un Sarmīte Ludviga.
Pinējas atzīst, ka šī nodarbe ļaujot ne tikai radīt skaistas un praktiskas lietas, bet galvenokārt sniedz gandarījumu par kopā būšanu un darbošanos. Pinējiem satiekoties, vienmēr valdot jautra un omulīga gaisotne.
“Kurš zeķes ada, kurš kartupeļus stāda šo brīdi. Bet mēs pa krūmiem un pa krūmiem. Cits skatās dabas ainavu, baznīcas apbrīno, bet mēs pa krūmiem – re, kur klūgas smukas, stājamies, var vai nevar, bet stājamies, slēdzam avārijgaismu un stājamies. Un kāds vēl pamāj un nevar saprast, kas te notiek,” jautri teic pinēja Ingrīda Putāne.
Studijas “Saulīte” pinējas satiekas reizi divās nedēļās, darbojas arklūdziņām, pin groziņus un citas skaistas lietas. “Uz Lieldienām oliņas sapinām un dekoratīvos kokus. Un vispār ļoti daudz visu ko pinam. Šis ir ļoti nomierinošs darbiņš, no visa var atslēgties, no ikdienas skrējiena. Un arī prātam ļoti noder, neviena slikta doma nenāk. Un vīri priecīgi, jo mēs tādas labas, apmierinātas ar dzīvi aizbraucam mājās, smaidīgas un draudzīgas,” teic Ilze Dīvāne un Sarmīte Ludviga.
Studija “Saulīte” aicina 31. maijā doties uz Gulbenes novadu, kur Druvienas muižas parkā notiks pirmie Pinēju svētki. Tur ikviens varēs smelties iedvesmu, dalīties meistarošanas prasmēs un gūt jaunu pieredzi.
