Šovasar, no 5. līdz 13. jūlijam norisināsies 13. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki “Nāc gavilēt!”, taču jau pašlaik visās pašvaldībās notiek pirmie svētku pasākumi – akcija “Pērļu savīšanas ceļš”, kuras laikā visi kolektīvi, kuri gatavojas svētkiem, radoši iesaistās kopīgā aktivitātē, apgleznojot un radot katrs savu unikālo pērli.
26. maijā Raiņa mājā Berķenelē norisinājās Augšdaugavas novada kolektīvu darināto pērļu svinīgā nodošanas ceremonija.
Augšdaugavas novada Izglītības pārvaldes metodiķe Inese Zuģicka atzīst, ka “Pērļu savīšanas ceļš” ir kā daļa no lielā svētku gājiena. “Katrs kolektīvs, kurš ir piedalījies dažādos konkursos, skatēs, un ir ar kādu darbiņu sevi parādījis, ir krāsojis savu pērli kā sava kolektīva simbolu. Un šodien katrs kolektīvs nodos šo pērli Rīgai”.
Apgleznotās pērles svētku laikā pārtaps vides objektā “Vijums”, kas tiks izvietots Latvijas kartes kontūrā, simboliski savijot visu Latviju vienā svētku ritmā. Vides objektu svētku laikā varēs aplūkot Vērmanes dārzā. Kopumā visā Latvijā šādi apgleznotas tapa vairāk nekā 2000 pērļu, katra unikāla un stāstoša savu stāstu par gatavošanās procesu un mīlestību pret deju un dziesmu. Augšdaugavas novads šajā vijumā rotāsies ar 34 kolektīvu rotātām svētku pērlēm, kuras no kolektīviem saņēma un nogādāja Rīgā viena no Svētku vēstnesēm, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” virsvadītāja, skatuviskās dejas uzveduma “Viedvasara” horeogrāfe, Rīgas Teikas vidusskolas tautas deju kolektīva “Skabardzēni” mākslinieciskā vadītāja Rūta Cīrule.
“Man liekas, ka mēs katrs esam kaut kas unikāls. Ja paskatāmies pērli, kāda tā ir dzīvē čauliņā, tad katra pērle ir savādāka, kāda lielāka, kāda mazāka, kāda apaļāka, kāda kantaināka. Tādi esam arī mēs, mēs taču esam tik dažādi un svētkus pārstāvēsim, sākot no 1. klases līdz pat 12. klasei un var būt kāds vēl vecāks dalībnieks. Katru šo unikālo cilvēku, dvēselīti un sirsniņu mēs savērsim kopā svētkos, savīsim šos svētkus vienā kopīgā ceļā, kopīgā svētku virtenē, dalībnieku virtenē. Tās pērlītes par to, cik mēs esam unikāli, skaisti, un cik tā mūsu kultūra ir skaista, krāšņa un daudzveidīga. Tādas ir arī apgleznotās pērles, kaut gan tās visas ir apaļas un vienādas, tomēr katra ir apgleznota savādāk, divas vienādas pērles nebūs,” saka Rūta Cīrule.
Augšdaugavas novadā Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojās vairāk nekā 35 kolektīvi daudzveidīgās jomās. Rīgā svētku notikumos dejā, dziesmā, muzicēšanās, vizuālajā mākslā u.c. ievīsies vairāk nekā 300 dalībnieku no 26 kolektīviem: 7 deju kolektīvi, 3 kori, 2 folkloras kopas, pūtēju orķestris, 2 akordeonistu ansambļi, koklētāju ansamblis, trīs tērpu kolekcijas, popgrupa, vokāli instrumentālais ansamblis, 5 vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas pulciņi.
“Mēs šiem dziesmu un deju svētkiem gatavojāmies jau vairāk nekā divus gadus un ļoti gaidām šos svētkus. Un divu gadu garumā mums notiek dažādi konkursi, pasākumi, skates, lai atlasītu dalībniekus uz svētkiem. No novada mums uz svētkiem gatavojās vairāk nekā 35 kolektīvi, bet uz pašiem svētkiem šovasar dosies 26 kolektīvi dažādās jomās,” teic Inese Zuģicka. Viņasprāt, viens no lielākajiem izaicinājumiem šogad ir tas, ka svētki klātienē nav notikuši jau 10 gadus pandēmijas dēļ. “Daudzi bērni nezina, kas ir dziesmu un deju svētki, ko nozīmē būt kopā visiem tūkstošiem Mežaparkā, Daugavas stadionā, ko nozīmē dzīvot skolā visiem kopā. Izaicinājumu ir diezgan daudz. Bet tai pat laikā tāda priecīga sajūta, ka kaut kas liels gaidāms vasarā.”
Pērļu savīšanas ceļa pasākumā mazie Ilūkstes dejotāji izmēģināja divas svētku repertuāra dejas, bet svētku noskaņu radīja Naujenes Mūzikas un mākslas skolas pūtēju orķestris. Svētku dalībnieki saņēma laba vēlējumus un ceļa vārdus.
Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins vēlēja visiem izturību, raitu dejas soli un skanīgas balsis, ieskandināt Latviju, Rīgu un gūt gandarījumu pašiem.
“Ar tādu pasu satraukumu, kāds ir jums, arī es gaidu šos svētkus, jo šie būs mani pirmie svētki kā virsvadītājai. Un es gribu mums visiem novēlēt baudīt, no sirds baudīt. Un es jums, mīļie svētku dalībnieki, varu teikt – svētki būs lieliski,” iedrošināja Rūta Cīrule.
Līdz lielajam notikumam palicis maz laika, vasaras brīvlaika pirmo mēnesi jaunieši pavadīs cītīgos mēģinājumos, taču tas viņus nesatrauc, jo ir liela vēlme doties uz Rīgu.
Akordeonistei Sandrai tie ir pirmie Skolēnu dziesmu un deju svētki un viņa uz tiem dodas ar prieku. Pirmo reizi svētkos piedalīsies arī Naujenes Mūzikas un mākslas skolas akordeonistu orķestris. Apgleznojot sava kolektīva pērli, Sandra vēlējusies izcelt orķestra auru. “Gribas sajust prieku, gūt lielu pieredzi. Tāda nojausma, ka viss būs labi.”
Mazā dejotāja Sabīne arī vēlas gūt no svētkiem prieku. Viņa teic, ka apgūt deju repertuāru dažreiz nācies grūti, taču meitenei patīk dejot un skaistie tautu tērpi, un viņa ar nepacietību gaida, kad svētkos varēs izdejot savu mīļāko deju “Divi mazi eži”.
Arī Kristiāna cer svētkos izjust prieku: “Noteikti būs arī diezgan grūti. No rīta līdz pašam vakaram jādejo, jādzied, nogurums, varbūt arī galva sāpēs, no rīta pieceļoties. Vai lietus, vai saule, jādejo, jādzied. Bet mani tas nebiedē.”
Svētku vēstnese Rūta Cīrule saņēma no jauniešiem viņu apgleznotās pērles, lai nogādātu tās svētku organizatoriem. Viņa uzmundrināja svētku dalībniekus, ka jau pavisam drīz visi satiksies Rīgā un ļausies šim muzikālajam piedzīvojumam.
Viņa iedrošina jauniešus nebaidīties, braucot uz svētkiem, paņemt no mājām visu nepieciešamo, lai nav lieku uztraukumu. “Nav sliktu laikapstākļu, ir slikti tad, ja mēs nevaram nodrošināties pret tiem. Esam godīgi pret to, ko mēs darām, dzīvojamies. Slapjas kājas – dejojam, aizkritusi balss aiz priekiem – dziedam. Es domāju, mums viss izdosies, vajag tikai baudīt, būt klātesošiem šeit un tagad, izmantot visas iespējas, ko svētki dod,” saka Rūta Cīrule.
Izbaudīt svētkus vēl arī Inese Zuģicka: “Galvenais, lai ir izturība, lai ir prieks par to, ko dara, lai izbauda šo svētku sajūtu, lai dalībniekiem tiešām ir šis prieks, lai skolotājiem ir pacietība, jo tas tiešām prasīs lielu atbildību un lielu darbu. Un lai svētki tiešām izdodas tādi, lai bērni tos atceras uz ilgiem gadiem un grib vēl un vēl.”
