Pēc vidusskolas diploma uz Vāciju

AKTUĀLI

“Nebaidieties uzdrīkstēties īstenot savas idejas un lūgt vecāku atbalstu un padomu,” iedrošina Višķu pagasta jaunietis Rūdolfs Lukaševičs, kurš pērn ļāvies izaicinājumam doties uz ārzemēm iegūt vidējo izglītību.

Paliekot Latvijā, šis Rūdolfam būtu bijis beidzamais mācību gads Špoģu vidusskolā, taču pēc 11. klases jaunietis lēma doties uz UWC Roberta Boša koledžu Vācijas pilsētā Freiburgā. Jaunieša studijas Vācijā atbalstīja arī Daugavpils novada dome, piešķirot līdzfinansējumu uzturēšanās izdevumu segšanai 3500 eiro apmērā.

Ziemas brīvlaikā Rūdolfs ieradās apciemot vecākus un draugus, kā arī dalījās savos iespaidos ar novada pašvaldības izpilddirektori Vandu Keziku un domes speciālistiem.

Pirmais no Latvijas

Kopš studiju uzsākšanas pagājuši vien daži mēnesi, taču latviski Rūdolfs jau runā ar akcentu, ik pa laikam savu stāstījumu papildinot ar teicieniem angļu valodā. Tas esot neizbēgami, jo Rūdolfs tur ir vienīgais latvietis, ikdienā komunikācija dzimtajā valodā izpaliek. Mācības koledžā notiek angļu valodā. Šo svešvalodu labā līmenī apguvis jau skolā un tagad vien pilnveido. Paralēli studē arī vācu valodu, kurai diploma iegūšanas brīdī jābūt augstā līmenī.

Koledžā, kas atklāta tikai pirms 5 gadiem, mācās 200 skolēni. No tiem tikai 25% jauniešu ir vācieši, pārējie ieradušies no visas pasaules. Studijas koledžā ilgst divus gadus. Jāteic, ka Rūdolfs ir pirmais un vienīgais jaunietis no Latvijas, kas uzņemts šajā koledžā. No Baltijas valstīm reizi divos gados tiek uzņemts tikai viens skolēns, iepriekš te mācījušies jaunieši no Lietuvas un Igaunijas.

Cik kurš viegli iekļaujas starptautiskajā mācību vidē, esot atkarīgs no paša cilvēka. Rūdolfs atzīst, ka viņam esot viegli komunicēt ar pārējiem, jo viņš brīvi pārvalda krievu un angļu valodu. Rūdolfs dzīvo vienā istabiņā ar jauniešiem no Bosnijas, Afganistānas un Ķīnas, ar kuriem viegli atradis kopīgu valodu un intereses.

Cita pieeja mācībām

Koledžā īstenotā izglītība līdzinās kompetenču izglītībai, ko drīzumā ieviesīs arī Latvijas skolās, taču ar savu īpašo ievirzi, proti, esot vērsta uz ilgtspējību, mieru pasaulē un sadzīvošanu ar dabu. Koledža jauniešiem piedāvā 40 mācību priekšmetus, no kuriem katram jāizvēlas un jāstudē seši. Rūdolfs izvēlējies padziļināti studēt ekonomiku, ar ko saista savu nākotni. Jaunietis atzīst, ka izglītības sistēma koledžā ir pielāgota mūsdienu aktīvā jaunieša dzīvesveidam: “Tu mācies tāpēc, ka gribi, nevis tāpēc, ka vajag. Un tu redzi saistību ar izvēlētajiem priekšmetiem.”

Stundas balstās uz dialogu ar skolotāju, kas Rūdolfam ļoti patīk, jo ir nemitīga komunikācija, turklāt pedagogs palīdz saskatīt soļus, kas jāveic, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Katram skolēnam divus gadus ir savs skolotājs, gluži vai privātskolotājs, kurš palīdz apgūt katru priekšmetu, dod padomus.

Koledžas audzēkņiem ir arī jāievēro stingri noteikumi, piemēram, tās teritorijā aizliegts smēķēt, lietot alkoholu, ierasties pārāk vēlu istabiņās utt.

Studiju laikā obligāts nosacījums ir brīvprātīgo darba veikšana. Diplomā ir arī attiecīgs ieraksts par paveikto brīvprātīgo darbu, kas tiek ļoti novērtēts pasaulē. Tāpat ir veicamas dažādas sabiedriskās aktivitātes, kas tiek novērtētas. Rūdolfs izvēlējies darboties pirmsskolā, kur mācās imigrantu bērni, un palīdz nodarbībās bērniem apgūt zīmēšanas prasmes.

Divreiz gadā koledžā notiek projektu nedēļa. Ikvienam skolēnam ir iespēja saņemt skolas finansējumu savas ieceres īstenošanai, kas var būt saistīta arī ar braucienu uz citu valsti. Tāpat jāraksta arī zinātniski pētniecisks darbs -- Rūdolfs izvēlējies pētīt ES ekonomikas un nodokļu jautājumus.

Jāteic, ka par studijām un dzīvošanu Vācijā Rūdolfam nav jāmaksā, turklāt jaunietis saņem skolas stipendiju. Transporta izdevumi, lai atlidotu brīvlaikā uz Latviju, kā arī daudzi citi izdevumi tiek segti no pašvaldības piešķirtās stipendijas. Uz studiju laiku katrs jaunietis no skolas saņem datoru. Skolā nodrošināta arī ēdināšana, ir sava veļas mazgātava.

Puisis atzīst, ka iemācījies saplānot savu laiku tā, lai pagūtu ne tikai mācīties, bet arī nedaudz paceļot un paskatīties pasauli. Taču Rūdolfs uzsver, ka pret mācībām jāizturas ļoti nopietni. Koledžā jaunieši tiek intensīvi gatavoti studijām labākajās pasaules augstskolās, tostarp Jeila Universitātē, Hārvarda Universitātē un citviet. Pēc diploma saņemšanas Rūdolfs plāno studēt Ziemeļamerikā, Kanādā vai Dienvidkorejā, kur ir iespēja saņemt valsts stipendiju un kur iegūtais diploms būs atzīts arī Eiropā.

Vai Rūdolfs atgriezīsies strādāt Latvijā, pagaidām gan pāragri spriest, jo viņam ir vēlme izmēģināt savus spēkus Eiropas Parlamentā Briselē. Taču jau tagad viņš redz iespēju pielietot iegūtās zināšanas dzimtenē. Ziemas brīvlaikā viņš novadīja pāris nodarbības Višķu pagasta jauniešiem, mācot izmantot dažādās jomās videi draudzīgus materiālus. Rūdolfs atzīst, ka vēlas Vācijā iegūtajās zināšanās dalīties ar vienaudžiem Latvijā un iedrošināt viņus nebaidīties īstenot savas idejas un izmēģināt dažādas mācību programmas, kas pieejamas visā pasaulē.

Kas ir UWC

UWC (United World Colleges) ir starptautiska izglītības kustība, kuras pamatā ir pārliecība, ka izglītība spēj saliedēt jauniešus, kas nākuši no dažādām vidēm, neatkarīgi no viņu tautības, ticības vai politiskajiem uzskatiem.

Roberta Boša koledža ir viena no 18 izglītības iestādēm UWC tīklā. Kopumā tās atrodas četros dažādos kontinentos, no kurām lielākā daļa nodrošina izglītību jauniešiem no 16 līdz 19 gadu vecumam.

UWC koledžās tiek mācīta Starptautiskā bakalaurāta (International Baccalaureate) programma, kurā liels uzsvars tiek likts uz izglītību, kas gūta pieredzes ceļā, kā arī uz brīvprātīgo darbu un sportu.

UWC skolēni tiek izvēlēti, izmantojot UWC nacionālo komiteju sistēmu, kuras ietvaros 155 valstīs ir izveidotas UWC atlases komitejas. 70% skolēnu, kas mācās UWC IB programmā, saņem pilnu vai daļēju stipendiju, kuras apmērs atkarīgs no viņu ģimenes finansiālām vajadzībām.

Šobrīd UWC absolventu tīkls jau ietver vairāk nekā 60 000 cilvēku.

Autore: Inese Minova

Šogad sāksies robežšķērsošanas vietas “Silene” pārbūves 2.kārta