Augšdaugavas novadā notiek maija dziedājumi un ceļmalas krustu atjaunošana
16.05.2025
AKTUĀLI
Maijs Romas katoļu baznīcas kalendārā ir Svētās Jaunavas Marijas mēnesis - laiks, kad tai tiek veltīti īpaši dievkalpojumi un lūgšanas, un tieši maijā notiek lūgšanas un dziedājumi pie ceļmalu krustiem – tā ir vairāk nekā 200 gadus veca tradīcija. Daudzās vietās laukos joprojām saglabājušies ceļmalas un ciemu (sādžu) krusti, un vietējie iedzīvotāji pašu spēkiem cenšas gan saglabāt dziedājumu tradīcijas, gan uzturēt šīs vietas sakoptas.
Latvijas kultūras kanonā tradīcija maijā noturēt dievkalpojumus pie brīvdabas krustiem ir iekļauta kā vienota vērtība kopā ar tradīciju mirušo ofīciju Latgalē un Augšzemē. “Maija dievkalpojumi brīvā dabā pie ceļmalas un ciemu (sādžu) krustiem ir viena no spilgtākajām tautas dievbijības izpausmēm Latgalē, reizē dziedāšanas prieka atklāsme, Latgales pavasara skaņu ainavas komponents un viens no latgaliskās piederības muzikālajiem simboliem,” saka Aigars Lielbārdis, LU literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks. Nav zināms precīzs laiks, kad Latgalē pie ceļa krustiem ticīgie sāka lūgties un dziedāt, bet, visticamāk, tas bija 18. un 19. gadsimtu mijā. “Tas notika maija vakaros, lielākoties brīvdienās, ļaudīm sapulcējoties pie brīvdabas krustiem – lieliem, ceļa malā, ciema centrā vai galā, tuvējā kapsētā, pie mājām vai baznīcas dārzā uzstādītiem krucifiksiem. Krusti maijā tika bagātīgi rotāti ziedu pušķiem un vītnēm. Maija dievkalpojumus ļaudis sauca par „dzīduošona pi krusta” un noturēja pēc pašu ierosmes – bez garīdznieku klātbūtnes un vadības”.
Krucifiksa ceļš
Augšdaugavas novadā ar maija dziedājumu tradīcijām īpaši izceļas Vaboles pagasts. Etnogrāfiskais kolektīvs “Vabaļis” cenšas saglabāt seno tradīciju un katru maiju brauc pie ceļa krustiem, lai godināt Jaunavu Mariju. Šogad tika izvēlēti četri ceļa krusti: Priednieku krusts, Stalidzānu krusts, Rukonišķu krusts un Vaboles krusts. Kolektīva dalībniece Aina Pabērza pie Stalidzānu krusta pastāstīja, ka Vaboles pagasts ir pazīstams visā Latvijā ar to, ka vēl pirmajos Ulmaņlaikos šeit bija 48 ceļa krusti. Skrindu dzimtas muzeja speciālisti savulaik pētīja informāciju par pagasta krucifiksiem un izveidoja Latvijā vienīgo krucifiksa ceļu, kas sastāv no 31 krusta un ir izvietots gar ceļa malu 25 kilometru garumā. “Mēs kolektīvā no 2016. gada cenšamies uzturēt dzīvu dziedājumu tradīciju pie krustiem. Atjaunojam šo iniciatīvu pie vairākiem krustiem, pirmkārt, pie tiem, pie kuram neesam bijuši, un vienmēr mūsu lūgšanu un dziedājumu nobeigums ir pie Vaboles krusta. Mūsu pārdomas un lūgšanas ir no ļoti vecām grāmatām, dažas no tām tika izdotas latgaliski vēl 19. gadsimtā”.
Uz dziedājumu pie Stalidzānu krusta atnāca arī vietējā iedzīvotāja Veneranda Velika. Viņa atceras, kā bērnībā dziedājumi pie krustiem notika katru piektdienu vai sestdienu, vai svētdien pēcpusdienā, pēc Svētās Mises baznīcā, un tās ilgums bija 3-4 stundas.
Vaboles pagastā viņa dzīvo kopš 1991. gada un atceras, ka agrāk laukos bija daudz vairāk iedzīvotāju, un gandrīz pie katras sādžas bija savs krusts, bija savas dziesmas, mantotas no vecvecākiem. “Uz baznīcu gājām sešus kilometrus, dažreiz ar zirgu. No tiem laikiem daudz kas palika atmiņā. Zinu, ka visiem krustiem ir sādžu nosaukumi.” Par Stalidzānu krustu ir maz kas zināms. Kolektīva “Vabaļis” dalībnieks, ermonists Jānis Gipters saka, ka tas ir sens, to var redzēt pēc ārējā izskata, bet vietējie cenšas uzturēt krustu pienācīgā stāvoklī: “Šeit agrāk nebija ceļa, bija tikai tā saucamais “zirga ceļš”. Un cik es sevi atceros, tik stāv krusts. Tas ir ļoti vecs, paldies Dievam nebija iznīcināts. Katrs krusts atšķiras, nav vienādu krustu”. Uz dziedājumiem pie Stalidzānu krusta atbrauca arī kristīgās Radio Marija Latvija pārstāvis Jēkabs Reinis Pērkons, kurš rūpējas par to, lai garīgās dziesmas latgaliešu valodā skanētu ēterā.
Nākamie dziedājumi Vaboles pagastā notiks 21. maijā – pie Rukonišķu krusta un 28. maijā – pie Vaboles krusta.
Kraujas krusts piedzīvoja atjaunošanu
10. maijā dziedājumi pie ceļmalas krusta notika arī Naujenes pagasta Kraujā. Ceļmalas krusts šeit ir ticis uzstādīts pirms vairākiem gadu desmitiem un te notikuši maija dziedājumi, bet ar gadiem tradīcija izsīka, vieta ap krustu ieauga krūmos, pats krusts un soliņi cieta no laika zoba. Kraujas krusts atrodas pie paša valsts nozīmes ceļa P65, simtiem cilvēku te iet un brauc garām katru dienu. Pateicoties vietējo ģimeņu - Somu, Minovu un Solovjovu iniciatīvai, tika uzsākta vērienīga talka, kas ilga gandrīz trīs mēnešus. Talkas laikā tika izcirsti krūmi, uzstādīti jauni soliņi, krusts tika nostiprināts, salabots un nokrāsots. Naujenes pagasta pārvalde palīdzēja sarūpēt melnzemi, lai varētu izveidot apstādījumus. Pagasta iedzīvotāja Olga Kuzmina uzdāvināja 9 hortenziju stādus, bet Inese Minova no sava dārza atnesa dienziedes, flokšus un daudzas citas puķes.
Krusta pakājē ilgus gadus atradās Jaunavas Marijas skulptūra, kas nu piedzīvoja īstu atdzimšanu. Nokrišņu un laikapstākļu ietekmē ģipša skulptūra bija daļēji sadrupusi, viena pleca vietā rēgojās liels caurums. Paceļot skulptūru no zemes, pa šo caurumu no skulptūras izlidojis putns. Vēlāk lielā talcinieku saime kokā pie krusta uzstādīja jaunu putnu būrīti, lai skulptūras iemītniekam būtu, kur apmesties. Pati skulptūra tika atjaunota un tai izveidota neliela nojumīte, kas pasargā no nokrišņu nelabvēlīgās ietekmes. Ar Juzefovas draudzes atbalstu izdevies atdzīvināt arī seno maija dziedājumu tradīciju pie Kraujas krusta. Maija dziedājumus šeit izpildīja Jezupovas Svēta Pētera un Pāvila draudzes locekļi, krustu un Jaunavas Marijas skulptūru iesvētīja prāvests Pāvels Rāciņš.
Jezupovas draudzes vecākā Stanislava Locika no priecājas par Kraujas krusta atjaunošanu un maija dziedājumiem: “Šī tradīcija pastāv jau no mūsu mammu mammām, vecmāmiņām. Agrāk bija lieli ciemi, bija daudz māju, daudz cilvēku, un maijā viņi pulcējās katru dienu pie krustiem, lai dziedātu Dievmātes godam, lai slavētu viņu. Kraujas krusta atjaunošana ir liels notikums. Tagad varēsim sapulcēties šeit, padziedāt, lai atjaunotu šo seno tradīciju”.
17. maijā pie Jezupovas baznīcas dārza krusta ieplānota draudzes tikšanās (15.00), pēc tam baznīcā notiks koncerts.
