Pirms 15 gadiem Līksnas pamatskolā noklusa bērnu čalas un skolas ēka ilgu laiku stāvēja tukša. Tā ir viena no skolām Latgalē, kura beidza pastāvēt, taču nu ir cerība, ka pati ēka atdzims jaunā kvalitātē. Līksnas biedrība “Mūsu Līksnai” uzņēmusies iniciatīvu veidot skolas ēkā daudzfunkcionālu centru, kur mājvietu radīs visas 12 pagasta biedrības.
“2009. gadā Līksnas pamatskola tika slēgta, kopš tā laika te ir bijis tukšs, nebija cilvēku, nebija radošuma. Pērn mūsu biedrība ”Mūsu Līksnai” nāca ar brīnišķīgu ideju, ka šeit vajadzētu veidot Līksnas kopienas radošo centru,” stāsta biedrības “Mūsu Līksnai” aktīvistes Gunta Mežule un Sintija Giptere. “Telpas ir piemērotas kopienas aktivitātēm, jo sākotnēji tā ir bijusi dzīvojamā māja mācītājiem, tāpēc daļēji saglabājusies dzīvojamās mājas funkcionalitāte, vēlāk to pārbūvēja Līksnas pamatskolas vajadzībām, nāca klāt gan sporta zāle, gan aktu zāle, tas, kas vajadzīgs kopienai, lai mēs te vairākas biedrības un aktīvie iedzīvotāji varētu gan tikties, gan dažādus pasākumus rīkot, meistarklases. Un pats galvenais, lai šo ēku, kas mums sirdij tuva, jo mēs te esam mācījušies, piepildītu ar cilvēkiem. Jo, kā teica mūsu prāvests Jānis Kolns, tiklīdz telpā ir cilvēki, tā dzīve rit.”
Vietējā draudze, kam pieder ēka, devusi zaļo gaismu biedrībai īstenot tās ieceri. Skolas sakopšanas darbi uzsākti jau pērn, izvācot gružus, iztīrot un izvēdinot telpas, apzinot, kādi uzlabojumi nepieciešami. Piesaistot vietējos iedzīvotājus un uzņēmējus, biedrība pašu spēkiem atjaunoja kanalizācijas sistēmu un pieslēdza ūdeni, uzsākusi labierīcību remontu, demontē bojātās grīdas un gatavo telpas betonēšanai, remontē grīdas un attīra sienas. Rakstot projektus un piesaistot dažādu fondu līdzekļus, šogad plāno nomainīt durvis un logus. Biedrība saņēmusi Augšdaugavas novada pašvaldības atbalstu elektroinstalācijas un santehnikas atjaunošanai.
“Te ir jāpateicas Augšdaugavas novada pašvaldībai par piešķirto finansējumu, esam ļoti priecīgi, jo tas noteikti ir stimuls kopienai kaut ko darīt tālāk. Ēka ir labā stāvoklī, vienīgais, kas mums jānomaina, ir logi, tad mēs varēsim rīkot ballītes,” teic Gunta un Sintija. “Ņemot vērā mūsu biedrības aktivitāti un entuziasmu darboties un iet uz priekšu, kaut ko ieguldīt skolas labā, es domāju, ka jau pēc gada šeit būs mūsu biedrības telpa, arī Saules taka ļoti čakli savu telpu atjauno un arī citas biedrības.”
Lielās talkas dienā Līksnas aktīvā kopiena atkal sapulcējās uz kārtējo talku skolā un tās apkārtnē. Tika ravētas un stādītas puķu dobes, sakopts skolas stadions, tīrītas iekštelpas.
Talciniece Skaidrīte Kaļķe sevi sauc par līksnieti no matu galiņiem līdz papēžiem. Līksnas pamatskolā viņa savulaik ieguvusi izglītību, tāpēc šeit ir mīļš ik stūrītis. Viņa uzsver, ka skola atrodas blakus valsts nozīmes kultūras piemineklim Līksnas baznīcai, tāpēc vēl jo svarīgāk esot sakopt ēku un izveidot tajā daudzfunkcionālu centru, kurš būtu nozīmīgs gan līksniešiem, gan kaimiņiem.
“Tāpēc esmu iesaistījusies visā šajā pasākumā, gan šodienas pasākumā, kas ir vides sakopšanas lielā talka, gan arī vispār kā līksnietei tas ir mans aicinājums un pienākums būt te, jo neviens cits mūsu vietā to nedarīs. Lai mēs varētu gūt gandarījumu, prieku un to sajūtu, ka esi piederīgs šai videi, to laikam var radīt tikai šī kopstrāde, kopā būšanas pasākums.”
Skolas ēkā telpu pietikšot gan visām apkaimes biedrībām, gan dažādiem pasākumiem un meistardarbnīcām, te varēs rīkot nometnes, izstādes, apmācības un citus pasākumus.
Gunta Mežule stāsta, ka visas biedrības jau ir izvēlējušās sev telpas un tajās darbojas, tās pamazām sakopjot. “Audēja Dace Teivāne priecājas, ka varēs izvietot stelles, tās varētu būt meistarklases. Tā būs vēl viena forša vieta Līksnā un Augšdaugavas novadā, kur braukt pie mums ciemos gan tūristiem, gan arī pašiem mums kaut ko darīt.”
Telpu savai biedrībai “LIXTEN” ir noskatījusi arī Skrindu dzimtas muzeja speciāliste Ilze Ozoliņa, kurai Līksna ir dzimtais pagasts. Būdama vēsturniece, Ilze arī aktīvi pēta skolas vēsturi. Viņas biedrība apmetīsies bijušajā skolas bibliotēkā, kur Ilze plāno izveidot telpu biedrības kopā sanākšanai un uzglabāt biedrības savāktos vēstures materiālus.
“Skolai ir diezgan sena vēsture, jo skolu ir dibinājusi paši grāfi Plāteri-Zībergi. Šobrīd tiek meklēti dažādi dati un informācija arhīvos, piesaistīti gan Daugavpils, gan Rīgas arhīva kolēģi, dažāda informācija tiek meklēta periodikā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas datu bāzē, arī tas, kas Skrindu dzimtas muzejā pieejams. Šobrīd viss notiek, lai tiktu atdzīvinātas ne tikai skolas telpas, bet arī skolas vēstures informatīvā puse. Pētniecības rezultātā top kaut kādi darbiņi, kā piemēram, planšetes, baneri, grāmatas, un to visu, protams, kaut kur jāglabā. Un šī būs tāda, manuprāt, perfekta telpa vēsturiskā vietā, vēsturiskā telpā, kur tiks saglabāts biedrības darbs.”
Uzkopšanas darbu laikā uzieti interesanti atradumi, piemēram, skaists flīžu segums zem sapuvušajiem grīdas dēļiem, arī neparasti ornamenti zem atlupušā sienu krāsojuma. “Mēs esam atklājuši, kā tika krāsotas sienas. Pats vecākais krāsojums, pēc ekspertu teiktā, varētu būt tieši no ēkas būvniecības gadiem, iespējams, ka tie ir pat pirmie krāsojumi. Skaistas zilas ornamentu līnijas, rullīšu zaļie raksti varētu būt vēlāk. Bet mēs biedrībā apspriedām, ka gribam atstāt kā ir, lai redz, kādi tie slāņi un ēkas attīstība ir bijusi. Nu un man šķiet, ka tā arī ir smukāk,” saka Gunta Mežule.
Skolas ēkā ir saglabājušās apaļās malkas krāsnis un dūmvadi, ko eksperti pārbaudījuši un atzinuši par darba kārtībā esošiem, tāpēc ēku varēs kurināt pašu spēkiem, sarūpējot katrs malku.
Pagaidām tiek uzkopts ēkas pirmais stāvs, bet pamazām ķersies arī pie otra stāva, kur atrodas aktu zāle un dažādu priekšmetu klases. Biedrība vēlas saglabāt veco fizikas kabinetu un dažādus mācību priekšmetus, ar kuriem līksniešiem saistās siltas atmiņas.
