Īsi pirms Vasaras saulgriežiem Raiņa mājā Berķenelē tika atklāta Augšdaugavas novada invalīdu biedrības “Ildra” projekta “Arī mēs to protam!” dalībnieku darbu izstāde. Akrila un eļļas tehnikā ir tapuši ziedi, klusā daba un ainavas, kuru autori ir dažāda vecuma cilvēki ar invaliditāti.
Biedrības vadītājs Valdis Miltiņš pastāstīja, ka pērn ar Augšdaugavas novada pašvaldības atbalstu biedrība sāka īstenot projektu “Arī mēs to protam”, mākslinieces Olgas Gžibovskas vadībā apgūstot zīmēšanas pamatus. Diemžēl klātienes nodarbības pārtrauca pandēmija, taču invalīdi turpināja radoši darboties katrs savās mājās.
Gleznošana ir sava veida meditācija, iespēja kaut uz mirkli aizmirst par savām problēmām. Viena no darbu autorēm Oksana Krišjāne pirms 15 gadiem nonāca ratiņkrēslā pēc autoavārijas, taču turpina aktīvu dzīvesveidu, strādā par grāmatvedi kādā Daugavpils firmā, katru dienu dodas uz darbu pilsētā, dara visus ikdienas darbus un atrod laiku arī radoši izpausties. Kādu laiku Oksana pat darbojusies amatierteārtī novada kultūras centrā “Vārpa”, taču gleznošanas pieredzes iepriekš nav bijis. “Kādreiz mācījos par interjera dizaineri, mums bija nedaudz zīmēšanas nodarbības, taču vairāk zīmējām interjeru,” stāsta Oksana. “Gleznošana ļauj labi pavadīt laiku. Ja cilvēkam ir daudz brīva laika, tas kaut kā jāizmanto. Kad piedāvāja zīmēt, uzreiz piekritu. Olga mums mācīja pareizi turēt rokā otu, bija interesanti uzzināt kaut ko jaunu, kā to pareizi darīt, kā veikt krāsu triepienus, tas ir ļoti aizraujoši.” Uz audekla Oksana attēlo savus iedomu tēlus. Ieraugot lilijas ziedu, iedomājās no tiem izveidot pušķi grozā. Sirdij vistuvākās esot dabas ainavas. Oksana sapņo uzgleznot jūru ar viļņiem un kalniem fonā, tas varētu būt mirklis pirms vētras.
Anastasija Timčenko gleznošanas nodarbības apmeklē kopā ar māmuļu Valentīnu, kura palīdz viņai pārvietoties ratiņkrēslā un arī piekoriģēt meitas zīmējumus, piemeklēt krāsas. Anastasija labprāt dodas uz nodarbībām, diemžēl pandēmijas dēļ nācies palikt mājās, tāpēc Anastasija skatās video pamācības internetā, jau iepazinusi dažādu mākslinieku tehnikas. Dažkārt arī Valentīna reizē ar meitu skatās šos video un apbrīno, ko var panākt ar dažādu materiālu palīdzību. Viņa atzīst, ka arī pašai patīk zīmēt, tikai laika pietrūkst.
Biedrībā darbojas arī Raiņa mājas Berķenelē direktore Inese Bērziņa, kuras gleznu var redzēt izstādē. Lai arī laika radoši darboties Inesei esot ļoti maz, tomēr biedrības vadītājs protot iedvesmot, tāpēc arī viņa beidzot ķērusies pie otām un krāsām, ļaujot uz audekla izplaukt brīnumainam īrisa ziedam. “Valdis aicināja iesaistīties cilvēkus ar invaliditāti, kam ir kustību traucējumi, kādas slimību sekas, šī nodarbe visus ārkārtīgi apvienoja un organizēja, radīja labu sajūtu.”
Biedrības vadītājs Valdis Miltiņš stāsta, ka sapnis izveidot gleznošanas pulciņu bijis jau sen. “Ko dara zīmēšana? Nomierina. Cilvēks aizmirstas. Ja viņam kaut kas sanāk un vēl kāds paslavē, tad ir dubultprieks. Kādi darbi ir Anastasijai un kāds viņai šodien prieks acīs! Viņa visu laiku jautā, kad mēs zīmēsim.”
Pašam Valdim ar zīmēšanu nācies saskarties jau jaunībā, par samaksu zīmējot dažādus plakātus un karogus kāzām. “Kādreiz mācījos Bebrenes vidusskolā, kāda tur mācēšana un līdzekļi tajos laikos! Esmu zīmējis uz astoņām salīmētām vatmana lapām. Gribētos redzēt kādreizējos smērējumus,” smejas Valdis, kurš nopietnāk gleznot atsācis vien tagad. Ilgus gadus Valdis vadīja Līksnas bāriņtiesu, brīvajā laikā aizraujas ar medīšanu un makšķerēšanu. “Esmu aktīvs cilvēks, pat pārāk aktīvs. Kad aizgāju pensijā, laika palika vēl mazāk nekā tad, kad gāju darbā.” Pirms diviem gadiem Valdis uzņēmās vadīt invalīdu biedrību, jo bija vēlēšanās palīdzēt kādam. Savulaik viņš piedalījās Černobiļas avārijas seku novēršanas darbos, kur iedragājis veselību, tāpēc ļoti labi saprot, kā jūtas citi, kam dažādu iemeslu dēļ ir veselības problēmas.
Valdis glezno galvenokārt akrila tehnikā, gan ziedus, gan klusās dabas un ainavas. Grib apgūt eļļas tehniku un atgriezties pie grafikas, kas patikusi jaunībā. Sapnis ir iemācīties gleznot portretu, kas pagaidām šķiet par sarežģītu.
“Paldies novada pašvaldībai, ka mūs atbalsta, jo mākslas piederumi nav lēti. Ja cilvēks vēl tikai sāk mācīties zīmēt, viņš nepirks molbertu vai audeklu. Bet, kad iemācīsies, vaļaspriekam jau sāks krāt naudu. Kad mēs vairāk iemācīsimies, rīkosim lielākus plenērus.”
Arī šogad pašvaldība piešķīrusi finansiālu atbalstu 2500 eiro apjomā biedrībai “Ildra”, lai tā varētu īstenot dažādas savas ieceres, tostarp turpināt gleznošanas pulciņa darbību un varētu iegādāties visu nepieciešamo nodarbībām un izstādes organizēšanai.
