Cilvēki ar invaliditāti satikās ikgadējās sporta spēlēs 

21. maijā, Ilūkstes pilsētas stadionā, notika ikgadējās sporta spēles cilvēkiem ar invaliditāti, uz sacensībām bija ieradušies teju 300 cilvēki. Sporta spēles ir iemīļota tradīcija - tas ir prieks par satikšanos, sevis izaicināšana un pierādīšana. Ilūkstes stadionā pulcējās daudz smaidīgu un priecīgu cilvēku. 

Sporta spēles organizē Augšdaugavas novada invalīdu biedrība „Ildra”, sadarbojoties ar pašvaldību un Latvijas Sarkanā Krusta Dienvidlatgales komiteju. Šogad pasākuma organizatori ir īpaši gandarīti, jo brīvprātīgo skaits ir audzis - svētkus palīdzēja organizēt 30 cilvēki. 

Augšdaugavas novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova stāsta: „Mums katru gadu notiek, kā mēs tautā saucam, sporta svētki personām ar invaliditāti, kur pulcējas visi novada iedzīvotāji, kas ir spējīgi sportot, piedalīties aktivitātēs. Pārstāvēti ir visi pagasti, aprūpes centri, krīzes centrs, dienas centri, un es esmu priecīga, ka pasākums ir labi apmeklēts. Katram interesē, kā iet kaimiņam, kas ir jauns likumdošanā, kas ir jauns normatīvajos aktos, kas ir jauns pašvaldībā. Jāsaka paldies biedrības „Ildra” vadītājam Valdim Miltiņam, kurš organizē šos svētkus, kas ir vienkārši lieliski!”

Ligita Liepiņa ir sociālā darbiniece Kalupes pagastā, kas aktīvi risina cilvēku ar invaliditāti problēmas valstiskā līmenī - darbojas Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijā SUSTENTO un Latvijas Nieru Slimnieku Asociācijā. 
L.Liepiņa atzīst, ka sociālais un sabiedriskais darbs ir ļoti sarežģītas jomas, bet, neskatoties uz to, viņa no sirds cenšas palīdzēt ikvienam. Pārstāvot mūsu cilvēku intereses ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, L.Liepiņa ir novērojusi: „Principā, tās problēmas visur jau ir līdzīgas, tikai Eiropa ir kādu soli priekšā, bet mums ir iespēja mācīties. Piemēram, šobrīd ļoti aktuāli ir tas, lai cilvēks pats ļoti iesaistītos savā ārstēšanas procesā, lai viņš perfekti pārzinātu savas slimības gaitu, perfekti zinātu savas zāles. Faktiski, viņam būtu jābūt vadošajam cilvēkam. Latvijā šāda pieeja nav pieņemta, mēs ļoti paļaujamies uz mediķiem.” L.Liepiņa stāsta, ka Eiropā šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums par cilvēka pašaprūpi, par specializētu kabinetu izveidi, kur cilvēks ar dažādām saslimšanām, varētu, iespēju robežās, iemācīties maksimāli pats sevi aprūpēt, tāpat arī viņa līdzcilvēki.

Ligita Liepiņa SUSTENTO organizācijā pārstāv biedrību „Ildra”. „Ildra” ir īpaša ar to, ka biedrība pārstāv pacientus ar ļoti dažādām diagnozēm. Ikvienam ir iespēja vērsties un uzdot savu jautājumu, kuru biedrība centīsies atrisināt.

Uzverot aktuālākās problēmas sociālajā jomā, sociālā darbiniece atzīst, ka ir pārsteigta par to, kāpēc cilvēki izvēlas būt ilgstošie bezdarbnieki: „Es nekādi nevaru saprast, kā tas ir, kad cilvēks ir vesels un viņš ir bezdarbnieks, viņš nevēlas strādāt. Arī šodien man liekas, ka ir ļoti grūti strādāt ar šiem klientiem, es viņus nesaprotu. Mūsu valstī ir ļoti daudz un dažādu pabalstu, ģimene no pabalstiem saņem vairāk, nekā Latvijā ir minimālā alga, viņiem izdevīgāk ir saņemt pabalstus, nekā strādāt. Bieži novērojam, ja ģimenē nestrādā vecāki, tad arī bērni to pārmanto. Eiropa ir ļoti demokrātiska. Latvija, skatoties uz Eiropu, ir ieviesusi ļoti daudz pabalstus, kas ir labi, bet, manuprāt, līdzi ir jānāk arī noteikumiem. Ja cilvēks ir saslimis, piemēram, ar alkoholismu, es uzskatu, ja viņam mēs sniedzam pabalstu, ir jābūt noteikumam, ka cilvēkam ir jāārstējas no atkarības. Savādāk mēs visi lieliski saprotam, kur tiek iztērēts šis pabalsts. Šī bez-noteikumu sistēma ļoti sarežģī sociālo darbinieku ikdienu, jo, ja cilvēks pasaka, ka viņš negrib strādāt, negrib ārstēties, tad tas ir arī viss, viņam vienkārši pienākas pabalsts.”

Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova izceļ aktuālākās problēmas novadā sociālajā jomā šobrīd, kas ar steigu ir jārisina valstiskā līmenī. A.Jegorova stāsta, ka viena no problēmām ir saistīta ar atkarībām pusaudžiem un bērniem. Latgales reģionā nav pieejams pakalpojums, kas ļautu atdalīt jauniešus no sabiedrības, lai viņi varētu atveseļoties no alkohola vai toksisko vielu atkarībām.
Vēl viena problēma ir bezdarbnieki. Anna Jegorova uzsver: „Ilgstošo bezdarbnieku ir ļoti daudz, bet praktiski vietas, kas ir iedotas algotajos sabiedriskajos darbos ir ļoti maz. Augšdaugavas novadā ir 1,5 tūkstotis bezdarbnieku, bet ir pieejamas tikai 37 algotas sabiedriskās darbavietas. Ir tādas ģimenes, kur jau dinastijas ir ilgstošie bezdarbnieki - gan vecāki, gan vecvecāki un arī bērni jau ir bezdarbnieki. Praktiski, ja arī viņam piedāvā algotu sabiedriskā darba vietu, viņš vienkārši atsakās, viņam vieglāk ir saņemt pabalstus, nekā strādāt 6 stundas dienā.”

Vēl viena problēma, ko aktualizē Anna Jegorova, ir sociālo darbinieku trūkums. Ne tikai Augšdaugavas novadā, bet visā Latvijā ļoti krasi sāk trūkt sociālā darba speciālistu, tas ir, sociālie darbinieki, kuriem ir augstākā izglītība - bakalaurs vai maģistrs. „Paies vēl divi gadi, pelnītā atpūtā dosies daudzi sociālie darbinieki, bet nav cilvēku, kas nāktu strādāt vietā. Pašvaldības līmenī aktīvi un veiksmīgi tiek risināti ikdienas jautājumi, piemēram, cilvēku aprūpe, dažādu pakalpojumu nodrošināšana, asistenta pakalpojums, būtībā, visi pakalpojumi, kas ir nepieciešami, tiek nodrošināti, bet ir lietas, kas atkarīgas no valdības lēmumiem, ar tiem ir sarežģīta situācija,” atzīst A.Jegorova.

„Augšdaugavas novadā ir izveidoti trīs dienas centri, novadā ir pieejami grupu dzīvokļi, dienas centros ir atļauts piedalīties jebkurai personai ar invaliditāti. Tiek organizēts transports, strādā specializētas darbnīcas, arī pagastu pārvaldes vadītāji nāk pretī un atbalsta ar transportu un telpām, lai Sociālais dienests varētu organizēt atbalsta grupas, izglītojošos pasākumus. Tāpat tiek organizēti ikgadējie lielie pasākumi, un mēs priecājamies, ka cilvēki ar invaliditāti izmanto šīs iespējas un socializējas,” stāsta Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova.

Teksts, foto: Māra Multiņa