Šogad 1. jūnijā atjaunotajā Stropu estrādē Daugavpilī notiks Latgales dziesmu svētki, atzīmējot Latgales dziesmusvētku simtgadi.
Vēstures avoti liecina, ka līdz Otrajam pasaules karam ir notikuši pieci Latgales novada dziesmu svētki – 1925., 1929., 1935., 1936. un 1940. gadā. Pirmie bija Latgales jaunatnes dziesmu svētki Rēzeknē 1925. gada 17. -18. maijā, kurus dēvē arī par Pirmajiem Latgales dziesmu svētkiem, II Latgales dziesmu svētki notika 1929. gada 2. jūnijā "Union" parka estrādē Daugavpilī (mūsdienās iepretim Dubrovina parkam, skvērā pie ugunsdzēsēju depo), tie bija pirmie dziesmu svētki Daugavpilī. 1935. gada 29. un 30. maijā Rēzeknē notika 3. Latgales dziesmu svētki, kas bija veltīti Latgales atbrīvošanas 15. gadadienai. 1936. gada 15. maijā Daugavpilī, Čerepovas sporta laukumā pirmo reizi notika Daugavpils novada dziesmu svētki, ko sauc par 4. Latgales dziesmu svētkiem. 1940. gada 15. un 16. jūnijā Daugavpils Stropu estrādē notika V Latgales dziesmu svētki, kas bija pēdējie Dziesmu svētki pirmās Latvijas neatkarības pastāvēšanas laikā. Turpmākie gadi nāca ar daudzām pārmaiņām visas valsts un arī Latgales ļaužu dzīvē. Interesanti, ka Dziesmu svētki Latgalē tika organizēti arī Otrā pasaules kara laikā. Tie notika 1943. gada 2. jūlijā Daugavpilī un hronoloģiski datēti kā sestie.
No padomju okupācijas perioda nozīmīgākie bija 1959. gada VII Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī Stropu estrādē. Spilgts un paliekošs notikums Latgales kultūras dzīvē bija Atjaunotās Latvijas pirmie dziesmu svētki - VIII Latgales dziesmu svētki 1990. gada 26.–27. maijā Daugavpilī. Dziesmu svētku tradīcija Latgalē tika turpināta arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Turpmākie svētki notika Balvos (1995 un 2002), Viļānos (1997) un Daugavpilī – (2005, 2010 un 2015).
Pēc desmit gadu pārtraukuma Latgales Dziesmu svētki atkal atgriežas Daugavpilī. Tajos piedalīties gatavojas arī Augšdaugavas novada pašdarbības kolektīvi - Ilūkstes Kultūras un mākslas centra jauktais “Lašu koris” (30 dalībnieki) un Augšdaugavas novada Kultūras centra “Vārpa” jauktais koris “Latgale” (49 dalībnieki), Naujenes Mūzikas un mākslas skolas pūtēju orķestris (28 dalībnieki).
Pēdējie svētki pirms brīvības zaudēšanas
Neapšaubāmi vēsturē un reto laikabiedru atmiņās visvairāk iespiedušies 1940. gada Latgales dziesmu svētki. Tajos piedalījās ap 11 000 dziedātāju 98 500 skatītāju. Šiem svētkiem tika izbūvēta jauna estrāde Stropu mežā pie Daugavpils. 15. jūnijā Vienības nama koncertzālē notika tautastērpu godalgošanas akts. Par krāšņiem un pareiziem sava novada tērpiem apbalvoja vairākus korus, tostarp Bebrenes kori un Līksnas aizsargu nodaļas kori. 16. jūnijā sākās gājiens uz svētku estrādi. Pie goda vārtiem, kas izveidoti no trīs sarkanbaltsarkanu karogu pāriem un zaļām vītnēm, goda viesus iznāca sagaidīt Latgales Dziesmu svētku rīcības komitejas prezidijs. Abās pusēs ceļam bija sastājušies arī visu Austrumlatvijas pilsētu un pagastu vecākie. Pasākumus apmeklēja seši valdības ministri. Tauta gaidīja Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierašanos, taču tika paziņots, ka viņš "svarīgu valsts lietu kārtošanas dēļ" svētkos nevar ierasties. Tā vietā svētku dalībnieki noklausījās Ulmaņa uzrunu radiofonā. Pēc uzrunas kopkoris trīs reizes nodziedāja Latvijas Valsts himnu "Dievs svētī Latviju".
Valsts prezidents neieradās Daugavpilī 14. jūnija naktī notikušā robežincidenta pie Masļenkiem dēļ. 17. jūnija rītā, kad kori un klausītāji devās atceļā, sākās 1940. gada Latvijas okupācija. 1941. gada jūnija deportācijās uz Gulaga nometnēm tika nosūtīti daudzi Latgales dziesmu svētku rīkotāji un dalībnieki, kuri tur arī gāja bojā: Daugavpils pilsētas vecākais Andrejs Švirksts, komponists Alfrēds Feils, 1. Daugavpils valsts ģimnāzijas direktors Kārlis Dāvis, rīcības komitejas locekļi Aglonas ģimnāzijas direktors Aloizs Broks, „Daugavas Vēstneša” redaktors Aleksandrs Vanags un citi.
Šos svētkus ļoti labi atceras daugavpiliete Natālija Seņkova, kura uz svētkiem devusies kopā ar savu tēti, būdama deviņus gadus veca meitene. Nostājušies vienā estrādes malā, abi vērojuši svētku gājienu un koristu došanos uz savām vietām uz estrādes. Bijusi skaista saulaina diena, svētkos sapulcējies ļoti daudz cilvēku. “Dziesmusvētki pilsētai bija ļoti svinīgs notikums, speciāli šiem svētkiem tika uzbūvēta estrāde. Pilsēta gatavojās. Toreiz reti kuram bija automašīna, cilvēki brauca ar līnijdroškām. Netālu no estrādes tika izveidots liels stāvlaukums zirgu pajūgiem, ar kuriem skatītāji bija sabraukuši uz svētkiem. Estrādē bija nelielas būdiņas, kurās tirgoja alu. Kad atnācām, gājiens jau bija sācies. Man atmiņā palicis viens puisis, kas gāja garām melnos hromādas zābakos, tie bija uzspodrināti un laistījās.” Tēvs devies pēc alus un piekodinājis meitu stāvēt uz vietas. Gājiens beidzās, Natālijai apnika gaidīt, devusies meklēt tēvu, taču viens otru pazaudējuši, tāpēc pēc laika viena devusies kājām uz mājām. Kamēr maldījusies tēva meklējumos, dzirdējusi uz estrādes skanam latviešu tautas dziesmas.
Nākamajā dienā pa toreizējo Šosejas ielu (tagad 18. novembra) gāja krievu karavīru kolonas, mazā Natālija ar bērniem skrējusi skatīties šo gājienu. Neviens karavīrus te negaidīja un nezināja par viņu ierašanos. Tajā pat dienā nošāvies kāds Latvijas armijas virsnieks ar savu sievu, kuri dzīvoja sarkanu ķieģeļu mājā šajā ielā. “Tā bija sensācija, mēs ar bērniem ielavījāmies pa vārtiem viņu dzīvoklī un redzējām abus zārkus, izskatījās biedējoši. Viņi noteikti zināja, ka tiks represēti vai nogalināti.”
Dažas dienas vēlāk, 22. jūnijā, sākās karš, neviens par to iepriekš nav ticis brīdināts. “Atceros, bija svētdiena, tētis atnāca mājās no darba, viņš strādāja par lokomotīves kurinātāju. Tētis sēdēja pie galda, mamma viņam uzlika galdā pienu brūnā māla krūzē. Vecākais brālis Žeņa bija pagalmā, pēkšņi ieskrēja istabā un saka, ka virs galvas lidinās sveša lidmašīna, jo skaņa cita. Tikko viņš to pateica, atskanēja bumbas sprādziens aiz baznīcas. Mums, bērniem, tas šķita kaut kas jauns un interesants.”
Natālija Seņkova
Atdzimt ar dziesmu
Neilgi pēc 1990. gada 4. maija Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas 26. un 27. maijā Daugavpilī notika Latgales novada dziesmu svētki Terēzijas Brokas vadībā. Svētku režisore bija Līga Balode, mākslinieks Romualds Gibovskis. Svētku priekšvakarā notika dievkalpojums un garīgās mūzikas koncerts Romas katoļu Sv. Pētera baznīcā, kurā spēlēja vijolniece Rasma Lielmane no Meksikas. Svētku izskaņā Stropu estrādē dziedātāju skaits bija vairāk nekā astoņi tūkstoši.
Augšdaugavas novada Kultūras centra “Vārpa” jauktā kora “Latgale” vadītājai Anitai Zarānei ar Latgales Dziesmu svētkiem saistās ļoti siltas un neaizmirstamas atmiņas. “1989. gadā iestājos Daugavpils mūzikas vidusskolā, kur, Terēzijas Brokas aicināta, kļuvu par sieviešu kora „ Rūta” dziedātāju. Tas bija ļoti intensīvs, kora mūzikas piepildīts gads, jo koris gatavojās gan Latgales Dziesmu svētkiem, kas notika Stropu estrādē, gan arī vasarā notiekošajiem XX Vispārējiem Latviešu Dziesmu un X Deju svētkiem Rīgā. Ļoti labi atceros to kora mēģinājumu, kad tika paziņots, ka Terēze ir iecelta Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģentes godā. 1990. gada Latgales Dziesmu svētki notika maija beigās - drīz vien pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas un tika veltīti liktenīgo 1940. gada Latgales Dziesmu svētku 50 gadu atcerei. Arī šo svētku muzikālā daļa bija Terēzes pārziņā. No Varšavas ielas līdz Stropu estrādei notika gājiens. Tie manā dzīvē bija pirmie Dziesmu svētki, kuros piedalos. Biju pārlaimīga, ejot gājienā, dziedot dziesmas, vicinot meijas tik aktīvi, ka līdz estrādei viss meiju pušķis bija tiktāl nolietojies, ka kāti izskatījās svaigāki par pušķa augšdaļu. Nekas tāds 16 gadus vecai meitenei vēl nebija piedzīvots un pat redzēts. Ļoti labi atceros vietu, kur stāvēju - pašā centrā, virs manis - svētku emblēma. Atmiņā īpašs scenogrāfiskais moments - tanku skaņas ierakstā, atgādinot par 1940. gada svētkiem, bet ar īpašām ovācijām tika uzņemts Latvijas Augstākās padomes prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, kurš savu runu daļēji runāja latgaliešu valodā. Latgales Dziesmu svētki ir notikuši arī Balvos, Viļānos, kuros piedalījos kā koriste, bet 2002. gadā jau kā jauktā kora „ Latgale” diriģente.
Kopš 2005. gada Latgales Dziesmu svētki notiek Daugavpilī, Stropu estrādē. Kā izrādās, katros Dziesmu svētkos bez kora „Latgale” vadības Anita veikusi arī citus pienākumus: 2005. gada Dziesmu svētkos piedalījās arī daži bērnu kori, kuru vidū arī viņas vadītais Daugavpils Valsts ģimnāzijas meiteņu koris. "Bērnu kori tika izvēlēti, scenogrāfiski veidojot saikni ar vecāko paaudzi, uzvedot uz skatuves 1940. gada Dziesmu svētku dalībniekus, kuri Stropu estrādē tika ievesti zirgu pajūgos. 2010. gadā korim „ Latgale” tika piešķirta īpaša loma - sagaidīt pēc gājiena visus uz Vienības laukuma skatuves un nodziedāt „Daugav’ abas malas”, bet noslēguma koncertā Stropu estrādē ar folkloras kopu „Svātra” bijām pavadošie mūziķi dažādām scenogrāfiskām iecerēm." 2015. gada Latgales Dziesmu svētkos Anitai Zarānei tika uzticēts noslēguma koncertā diriģēt Ainara Virgas dziesmu „ Dzimtā valoda”. Diemžēl 2020. gada svētki tika atcelti covid pandēmijas dēļ. "Tagad cītīgi gatavojamies, gaidām 1. jūniju, kad pēc 10 gadu pārtraukuma atkal ieskanēsies koristu balsis Stropu estrādē, atkal skanēs „Aiz azara bolti bārzi”, tiesa, šoreiz bez Terēzītes. Būt lepniem par mūsu Latgali, ierakstīt tās rakstus savās jostās un vainagos, izdziedāt mūsu novada dziesmas gan Latvijā, gan pasaulē - tādu misiju sev ir izvēlējies Augšdaugavas novada kultūras centra jauktais koris "Latgale", kas spilgti parāda, cik nozīmīga ir bijusi, ir un būs kora dalība Latgales Dziesmu svētkos,” saka Anita Zarāne.
Informācijas un foto avoti: Latgales Dati, Redzi, dzirdi Latviju!, LNB digitālā bibliotēka, Anitas Zarānes personiskais arhīvs
