5. augustā Naujenes pamatskolā notika vietējo iedzīvotāju tikšanās ar SIA “INNOTEH” pārstāvjiem, lai vairāk uzzinātu par uzņēmuma ieceri īstenot Naujenes pagastā plastmasas atkritumu, nolietotu riepu un citu gumijas atkritumu pārstrādi.Pavasarī neklātienes formātā notika sākotnējā sabiedriskās apspriešanas sanāksme, pēc kuras ierosinātājs SIA “INNOTEH” aprīlī ir iesniedzis Vides pārraudzības valsts birojam iesniegumu ietekmes uz vidi novērtējuma programmas saņemšanai, savukārt vietējie iedzīvotāji savākuši 98 parakstus pret ieceres īstenošanu.
Saskaņā ar SIA “INNOTEH” ieceri, 7,87 ha lielajā nekustamajā īpašumā “Mežāre 2” Naujenes pagasta Pritikina ciemā plānots īstenot plastmasas atkritumu, nolietoto riepu un citu gumijas atkritumu pārstrādi ar pirolīzes metodi. Gadā uzņēmums plāno pārstrādāt līdz 800 tonnām plastmasas atkritumu un līdz 2300 t nolietotu riepu un citu gumijas atkritumu. Ņemot vērā iedzīvotāju neapmierinātību ar ieceri, uzņēmējs ierosināja sarīkot klātienē tikšanos, lai pastāstītu plašāk par uzņēmuma plāniem pārstrādāt atkritumus ar pirolīzes metodi.
Jāpiebilst, ka pirolīze ir termoķīmisks sadalīšanās process augstā temperatūrā bez skābekļa. Šo tehnoloģiju pasaulē izmanto ne tikai riepu, bet arī citu atkritumu pārstrādei. SIA “INNOTEH” pārstāvis Romualds Homutiņins pastāstīja, ka viņa uzņēmums plāno ar pirolīzes metodi pārstrādāt gumijas un plastmasas atkritumus, rezultātā iegūstot enerģiju un degvielu. “Sarīkosim skaistas bēres atkritumiem,” teica R. Homutiņins, uzsverot pirolīzes ieguvumus. Piemēram, atkarībā no riepu kopēja daudzuma, pirolīzes rezultātā varot iegūt 45% mazutam līdzīgas degvielas, ap 35% ogļu, ko var izmantot apkurē, bet 10-15% ir metāla stieņu atlikums, ko var atkal tālāk pārstrādāt.
Viss cikls, kā sola uzņēmējs, ir slēgts, turklāt rezultātā esot ļoti minimāls izmešu daudzums un neesot smaku. Pārstrādes tehnoloģijas uzņēmums izstrādā jau vismaz sešus gadus. Uzņēmējs pats izgatavojis un aprobējis pirolīzes iekārtas, pieredzi smeļoties dažādās valstīs un secinot, ka vislabāk šo jomu pārzina Ķīna. Uzņēmējs sola radīt vismaz 10 jaunas darbavietas un sakārtot apkārtējo vidi un infrastruktūru, lai radītu iedzīvotājiem labākus apstākļus dzīvošanai. Tika minēta arī iespēja ar laiku ražot elektroenerģiju, ko varēs izmantot vietējie ļaudis. Uzņēmējs piebilda, ka no pārstrādei plānotā riepu daudzuma gadā varētu būt aptuveni tonna izmešu, kas kopumā neesot lielāks piesārņojums, kā garāmbraucoša autotransporta izpūtēju radītais. Taču tieši izmeši arī satrauc vietējos iedzīvotājus. Tuvākās viensētas atrodas mazāk nekā puskilometra attālumā no iecerētās ražotnes, tāpēc iedzīvotāji uztraucas, ka viņu ikdiena mainīsies un izmeši var ietekmēt veselību. Daži klātesošie strikti nostājās pret ieceres īstenošanu.
Nepilnus astoņus hektārus plašais nekustamais īpašums “Mežāres 2” ir degradēta teritorija Pritikinas ciemā, kur padomju laikos bija izvietota Krievijas armijas karaspēka daļa. Jau vairākkārt šajā vietā bija mēģinājumi attīstīt kādu uzņēmējdarbību, taču tie cietusi neveiksmi. No vienas puses pašvaldībai ir svarīgi, ka tiek sakārtota degradētā teritorija un radītas darba vietas, taču primārs ir vietējo iedzīvotāju viedoklis un labklājība, tāpēc ir svarīgi saprast, kā darbosies plānotā ražotne un kādu ietekmei uz vidi tā radīs.
Ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādātāja SIA “55M” pārstāve Līga Liepleja informēja klātesošos, ka ražotne neapdraudēs vietējos iedzīvotājus, proti, troksnis nepārsniegs normatīvos lielumus, jo ražošana notiks iekštelpās, turklāt ražošanas iekārtu nojumēm ārsienas tiks veidotas no trokšņus slāpējoša materiāla, kā arī nav paredzētas emisijas virszemes un pazemes ūdeņos un gruntī, netiek prognozēta arī ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. L. Liepleja atzina, ka ietekmes uz vidi novērtējums tiks izstrādāts līdz pavasarim un tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai no dažādām valsts institūcijām, bet gala vārdu teiks pašvaldība, kas lems, vai atļaut īstenot ieceri. “Sabiedrībai būs iespēja iepazīties ar vērtējumu, izteikt savus komentārus un rakstīt priekšlikumus gan novērtējuma izstrādātājiem, gan Vides pārraudzības valsts birojam.”
Latgales Plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins vērsās pie klātesošajiem ar iedrošinājumu nebaidīties no uzņēmējdarbības ienākšanas pagastā un jautāja, kāda ražotne būtu pieņemama vietējiem iedzīvotājiem. Viņš uzsvēra, ka daudzas labas idejas netiek īstenotas tikai tāpēc, ka saņemts sabiedrības noraidījums, tāpēc aicināja iedzīvotājus komunicēt ar uzņēmēju un meklēt kompromisus, kas sniegs ieguvumu pašiem iedzīvotājiem.
Augšdaugavas novada pašvaldības Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra pastāstīja, ka pašvaldība pavasarī saņēma ziņojumu no Vides pārraudzības valsts biroja par to, ka ir uzsākta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra ražotnei, kas plāno pārstrādāt gumiju un plastmasu: “Pēc minētās valsts iestādes izstrādātās programmas tiks izvērtētas visas iespējamās ietekmes uz vidi un nodotas sabiedrībai vērtēšanai. Arī mēs kā pašvaldība gaidām izvērtējumu, kādu labumu vai sliktumu dos šīs ražotnes izveide Augšdaugavas novadam un Naujenes pagastam. Saņemot ziņojumu, sniegsim savu vērtējumu, piedalīsimies sabiedriskajā apspriešanā, un tikai tad pašvaldības deputāti pieņems lēmumu – jā vai nē.” Jolanta Bāra uzsver, ka iedzīvotāji varēs paust savu attieksmi sabiedriskajā apspriešanā, kas visdrīzāk notiks nākamgad, tāpat var vērsties ar jautājumiem gan Vides pārraudzības valsts birojā, gan pie ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādātājiem.
Iedzīvotāji var vērsties:
* Vides pārraudzības valsts birojā: pasts@vpvb.gov.lv, +37167321173;
