80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām

AKTUĀLI

Šogad aprit 80 gadu kopš Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas organizēja pirmās masu deportācijas – 1941. gadā 14. jūnijā tika izsūtīti vairāk kā 15 000 Latvijas pilsoņu. Pieminot deportāciju upurus, pēc prezidenta E. Levita ierosmes tiek organizēts pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām”, bet Naujenes Novadpētniecības muzejs veica šo notikumu vēsturisko izpēti Daugavpils novadā.

Dažādos avotos ir atšķirīgas ziņas par 1941. gada 14. jūnija deportēto (arestēto un administratīvi izsūtīto) kopskaitu. No Daugavpils apriņķa tika izsūtītas 1007 personas uz Krasnojarskas novadu un Novosibirskas apgabalu. Par naidīgiem un nevēlamiem padomju okupācijas varai tika atzīti ierēdņi, policisti, virsnieki, fabrikanti, tirgotāji, namīpašnieki, lielie zemes īpašnieki, inteliģences pārstāvji u. c. “pret padomju okupācijas varu naidīgi noskaņotas personas”. Viņiem tika doti dažādi apzīmējumi - “tautas ienaidnieki”, “kaitīgi”, “pretpadomju” vai “sociāli bīstami elementi”. Iznīcināt inteliģenci un pilsoniski aktīvāko latviešu nācijas daļu – tā bija apzināta un plānota padomju okupācijas režīma politika.

No Naujenes pagasta Ciršiem uz Krasnojarskas novadu 1941. gada 14. jūnijā tika izsūtīta Jukšinsku ģimene: Jāzeps Jukšinskis (dz.1912), Anna Jukšinska (dz. 1923) un Marija Jukšinska (dz. 1873). Ģimenes galva Jāzeps Jukšinskis 1934. gadā bija absolvējis Daugavpils Valsts skolotāju institūtu un strādāja Naujenes 6-klasīgajā pamatskolā. Skolotājs J. Jukšinskis pagastā bija pazīstams kā ļoti priekšzīmīgs, aktīvs sabiedriskais darbinieks[i] un kora vadītājs. Daugavpils aizsargu koru un orķestru virsdiriģents Jānis Svenne, gatavojoties aizsargu dziesmu svētkiem Vabolē, ir devis augstu novērtējumu viņa darbam: “Savas pūles nav taupījuši nodaļu diriģenti, kas nenogurstoši, dažreiz līdz vēlai pusnakts stundai, pūlējušies dziesmas mācīdami, savus soļus nav skaitījuši tie dziedātāju simti, kas divas un dažreiz pat trīs reizes nedēļā pie saviem diriģentiem pulcējušies, mērojot nereti līdz 10 km attālumus. Lai godam minams viņu darbs! Te (Naujenē) kopīgi dziesmu druvā sākuši strādāt aizsargi un vietējās Katoļu jaunatnes biedrības biedri, bet dažādu sīku iemeslu dēļ atkal sašķēlušies divos pulkos. Gan jau nu drīz būs labi, jo tur, kur skan dziesmas, nav vietas ķildām. Sava diriģenta Jāzepa Jukšinska vadībā koris jau ņēmis dalību vairākos vietējos sarīkojumos”[ii]. Jukšinsku ģimene izsūtījumā tika izšķirta. Jāzeps tika nometināts Krasnojarskas novada Suhobuzimskas rajonā, bet viņa māte Marija un sieva Anna Krasnojarskas novada Ņižņijingašas rajonā. Jāzeps un Anna Jukšinska tika atbrīvoti 1956. gadā.

Pilnīgi precīzs deportēto skaits Daugavpils apriņķī nav zināms, jo ne visu deportēto personu uzskaites lietas ir saglabājušās. Arī pēc 1941. gada 14. jūnija, it sevišķi pēc 22. jūnija – Vācijas un PSRS kara sākuma – vēl turpināja cilvēkus tvarstīt un arestēt.  Tā laika periodikā var atrast ziņas par pazudušajiem, kas varbūt apcietināti vai izsūtīti no Naujenes pagasta. 1941. gada 23. augustā “Daugavpils Latviešu Avīzē” tika publicēts pazudušo saraksts: “Naujenes pagastā apcietināti un aizvesti: Donāts, Veronika un Vitālijs Teivāni no Dārzābelēm, Zigismunds Liepiņš no Mazajiem Krīviņiem, Jāzeps, Marianna un Anna no Ciršiem, Jāzeps Kazakēvičs no Bitiniekiem, Antons Luberts no Veģiem, Aleksandrs Fīrants no Dunskiem, Fricis Pusgrigals no Pusgrigaliem, Antons Ķeipāns no Ķeipāniem, arodskolas audzēknis Jānis Prudāns no Vecsētas, Nikolajs Sietnieks no Bišudravas, Staņislavs, Barbara, Kārlis un Anna Bambāni, kam dzīves vieta bijusi Preiļos, un Pēteris Grāve no Salienas valsts pamatskolas”[iii].

Starp pazudušajiem bija inteliģences pārstāvji un personības. Aleksandrs Fīrants (dz. 1910) bija Naujenes aptiekas vadītājs no 1934. gada[iv], kurš  līdz karam aktīvi iesaistījās sabiedriskajā dzīvē. Atsaucoties uz Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa un Kara ministra Jāņa Baloža aicinājumu, viņš ziedoja naudas līdzekļus valsts aizsardzībai: “Kuplā summa, kuru saziedojuši valsts aizsardzībai aptieku darbinieki, liecina, ka farmaceiti, kā aizvien, uzskatījuši par savu goda lietu būt aktīvo līdzdalībnieku pirmajās rindās, kad tas vajadzīgs tēvijai. Caur Latvijas farmaceitu biedrību Valsts aizsardzības fondā iemaksāti pavisam Ls 8793,30.”

Kopš 1941. gada 26. jūnija Naujenes aptieka politisko iemeslu dēļ tika slēgta un, tāpat kā daudzas citas aptiekas, kara darbības laikā, - sagrauta, nodedzināta un arī izlaupīta, bet aptiekas asistents A. Fīrants lielinieku noslepkavots[v].

Daugavpils un Ilūkstes apriņķī (šobrīd Daugavpils novads) brāļi Jānis (Naujenes pamatskola) un Pēteris (Salienas pamatskola) Grāves  bija rosīgi izglītības darbinieki. “Daugavpils Latviešu Avīze” gada 19. augustā vēstīja par pazudušo Ilūkstes apriņķa Salienas valsts pamatskolas pārzini Pēteri Grāve (1896-1971), kurš tika arestēts jau 1940. gada augustā, bet 1941. gada jūnijā no Daugavpils cietuma tika izsūtīts uz Krieviju. P. Grāve Salienas 1. pakāpes pamatskolā par skolas pārzini strādāja no 1925/26. m. gada. Līdz ar jaunā skolas pārziņa ievēlēšanu skolas dzīvē sākās rosīgāks darba laiks. Skolnieku skaits jau bijis 180. Viņa vadībā 289. Salienas mazpulkā darbojās lopkopības un biškopības sekcijas, bet 31 dalībnieks nodarbojās ar dažādu kultūru audzēšanu: “Lopkopības sekcijā vairākas meitenes un zēni cenšas izaudzēt ražīgākus piena lopus un labus darba zirgus. Pie pamatskolas ierīkota arī drava. Šo rudeni no skolai nesen piešķirtās zemes, skolas pārzinis P. Grāve 1ha nodeva mazpulka apsaimniekošanai. Ar mazpulka vadītāja lielo gādību un mazo censoņu uzņēmību atmatā pamestā, nolaistā zemīte pēc daudziem gadiem sagaidījusi īstos saimniekus, kas prot zemi mīlēt un kopt”[vi]. 1937. gadā P. Grāve kļūst arī par Salienas pagasta lauksaimniecības biedrības “Asns” priekšsēdētāju. Viņš labi sapraties ar vietējo pagasta padomi, kura skolai sniegusi ievērojamu materiālu atbalstu, atbalstījusi trūcīgos skolniekus un ar Kultūras fonda pabalstu pat iegādājusi pianīno un dekorācijas skolas skatuvei par Ls 1500. P. Grāve skolā vienmēr uzturējis latvisko garu, sarīkojot teātra izrādes ar latviešu klasiķu darbiem. Ar skolas pārziņa enerģisku rīcību 1937. gadā uzcēla jaunu skolas namu - trīs stāvu celtni ar pagrabu, centrālapkuri un kanalizāciju, kas izmaksāja 180 000 Ls. Bijušais Salienas skolnieks Jānis Lasmanis, kurš uzsāka mācības 1937. gadā, “ar lielu sirsnību atceras pirmo skolas direktoru Pēteri Grāvi” un raksturo viņu kā ļoti enerģisku cilvēku. Pateicoties direktoram tika labiekārtota skolas teritorija – iestādīta liepu aleja, sakārtots parks, uzstādīti soliņi, aizbērtas bedres, kas bija palikušas pēc celtniecības. Skolas teritorijas labiekārtošanā piedalījās gan skolēni, gan vecāki. P. Grāves veikumam augstu novērtējumu rakstā “Gaismas pils Latvijas pierobežā” sniedza laikraksts “Daugavas Vēstnesis”: “Šī skolas celtne, kurā savus labākos pēdējos darba gadus pavadījis enerģiskais darbinieks Pēteris Grāve, ir reizē arī labākais apliecinājums šī vīra darbam un centībai. Šo ēku savā ziņā varētu uzskatīt kā pieminekli vīram, kurš šajā Latvijas pierobežas pagastā ienesis tik daudz gara gaismas”[vii]. P. Grāve Salienas skolu vadīja “līdz pat baigajam boļševiku gadam, kad pašaizliedzīgajam jaunatnes vadītājam nācās mērot trimdinieka ceļu”[viii].

Katrs izsūtītais, kas 1941. gada 14. jūnijā mēroja tālo ceļu, ir Latvijas skaudrās vēstures daļa. Naujenes muzeja pētnieciskais darbs turpinās, lai apkopotu un saglabātu nākamajām paaudzēm cilvēku likteņstāstus.

Rakstu sagatavoja:

Naujenes Novadpētniecības muzeja vecākā speciāliste Māra Kampāne, tel. 65471321

[i] Uzbrukums Naujenes skolotājam/Daugavas Vēstnesis, Nr.58 [ii] Skani, latvju dziesma. Svētdien Vabolē aizsargu dziesmu svētki/Latgales Vēstnesis, Nr.59 [iii] Boļševiku terora upuri/Daugavpils Latviešu Avīze, 1941. gada 23. augusts [iv] no 1933. gada – 1941. gadam Naujenes pagasta Dunsku sādžā darbojās aptieka, kuras sākotnējais nosaukums - Biķernieku aptieka [v] Ziedotāji valsts aizsardzībai/Latvijas Farmaceitu Žurnāls, 01.12.1939. [vi] Līdumnieki darbā/ Daugavas Vēstnesis, Nr. 153 [vii] Gaismas pils Latvijas pierobežā/Daugavas Vēstnesis, 1943. gada 27. novembris [viii] Palīdziet atrast zudušos/Daugavpils Latviešu Avīze, Nr. 31.

Izlaidums Salienas pamatskolā. 2. rindā no kreisās puses 5.- Pēteris Grāve. 1940. gada 2. jūnijs. Fotogrāfija no Andreja Grāves personīgā arhīva

Pēteris Grāve starp Salienas pamatskolas skolotājiem un skolēniem pie Vecsalienas muižas, 1935. gads. (1921. gadā Salienas 1. pakāpes pamatskola pārcelta no Tartakas uz Vecsalienas muižu). Fotogrāfija no Andreja Grāves personīgā arhīva.

Pēteris Grāve starp Salienas skolas skolotājiem un skolēniem pie Vecsalienas muižas, 1935. Fotogrāfija no Andreja Grāves personīgā arhīva.

Izlaidums Salienas pamatskolā. Pēteris Grāve (pirmajā rindā no kreisās puses otrais) vairāk kā mēnesi pirms aresta. 1940. gada 2. jūnijs. Fotogrāfija no Andreja Grāves personīgā arhīva

Virtuālā izstāde ”1941. gada 14. jūnijs tautas atmiņā un literatūrā"