Flickr
Šīs nedēļas garumā Augšdaugavas novada Višķu pagastā viesojas liela skolēnu un viņu skolotāju delegācija no Vācijas Osnabrikas apgabala. Tā ir kārtējā aktivitāte Augšdaugavas novada un Vācijas pašvaldību ilggadējas sadarbības ietvaros, kuras galvenā tēma ir ebreju tautas vēstures pētīšana Višķu pagastā.
No 2017. gada Višķu pagastam un Augšdaugavas novadam ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Osnabrikas pašvaldību Vācijā. Ieceres iniciators ir Baruhs Čauskins, kura dzimtas saknes meklējamas Višķos – šeit 1912. gadā piedzima viņa vecmamma Haja Bleiman. Baruhs nodibināja biedrību “Drei Stufen” (“Trīs pakāpieni”). Kopš tā laika paveikts milzīgs darbs ebreju tēmas pētniecībā, Višķu pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā, pašvaldību un izglītības iestāžu sadarbībā, tūrisma attīstībā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta jauniešu iesaistei, lai attīstītu viņu vēsturisko apziņu par notikumiem, kuri ietekmēja visu pasauli. Uz konkrētas apdzīvotas vietas piemēra – Višķiem – jaunieši un pieaugušie pēta dramatiskiem notikumiem pilno ebreju tautas vēsturi, kurā joprojām ir daudz baltu plankumu.
2021. gada augustā Višķos sagrautās sinagogas vietā tika atklāts informācijas stends. Ebreji dzīvoja Višķos no 18. gadsimta beigām, ciems bija visas apkaimes tirgus dzīves centrs, kur puse no veikaliem piederēja ebrejiem. Pirms Otrā pasaules kara 56% no Višķu iedzīvotājiem bija ebreji. Sinagoga šeit bija uzcelta 1880. gadā, ir saglabājusies tās fotogrāfija. No ēkas palika tikai trīs pakāpieni. Kopš 2022. gada uz Višķiem katru vasaru brauc vācu jaunatne, lai koptu ebreju kapus Višķu pagastā. 2024. gadā Višķos vēsturiskās ēkas logos Aglonas ielā parādījās lielformāta vēsturiskas fotogrāfijas, kuras vēsta par ciema dzīvi pirms kara, un norādes uz vietām, saistītām ar ebreju tautas vēsturi. 2025. gadā Višķos notika seminārs, kurā vēsturnieki un novadpētnieki dalījās ar pētījumiem par Višķu apkaimes dzīvi 19. un 20. gadsimtā.
Visos šajos gados notika arī daudzi citi pasākumi un sabiedroto meklējumi, biedrība “Trīs pakāpieni” veiksmīgi sadarbojas ar muzejiem “Ebreji Latvijā”, “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”, Naujenes novadpētniecības muzeju, Vācijas un Lietuvas kolēģiem.
2025. gada augustā Augšdaugavas novada pašvaldības delegācija viesojās Vācijā, kur notika Lejassaksijas federālās zemes dienas. Vizītes laikā Vēsturiskajā Osnabrikas rātsnamā tika parakstīts sadarbības līgums starp Špoģu vidusskolu un trim Osnabrikas novada skolām par kopīgu projektu īstenošanu un pieredzes apmaiņu. Sadarbības līgums ir daļa no projekta "Trīs soļi Eiropai: piemiņa, izglītība un nākotne", kas veicina starpkultūru apmaiņu, vēstures izpratni un Eiropas garu. Jau septembrī uz Augšdaugavas novadu atbrauca liela Osnabrikas delegācija – skolotāji no sadarbības skolām, vēsturnieki, ebreju vēstures un Holokausta pētnieki.
Šoreiz viesi kuplā skaitā ieradās no Aleksandra skolas Valenhorstā Osnabrikas apgabalā – 23 vidusskolas skolēni un četri viņu skolotāji. Viesiem ir piesātināta izglītības un kultūras programma. Kopā ar viņiem pasākumos piedalījās arī Špoģu vidusskolas skolēni. Diena, kas veltīta Višķiem, sākas ar Špoģu vidusskolas stundu apmeklēšanu, bet pēcpusdienā Vācu delegācija un Špoģu skolas jaunieši apskatīja Višķu vēsturisko centru. Vietā, kur kādreiz bija tirgus laukums, Baruhs Čauskins pastāstīja par savas ģimenes vēsturi un uzsvēra, cik svarīgi ir zināt savas dzimtas saknes un savas valsts vēsturi. Kad viņš pirmo reizi apmeklēja Višķus 2012. gadā, jo gribēja uzzināt vairāk par savas vecmammas dzimteni, dzīve krasi mainījās, jo priekšā parādījies skaidrs mērķis. Tajā reizē viņš arī ieraudzīja trīs pakāpienus – viss, kas palika no sinagogas. Daudzi vietējie iedzīvotāji nezināja, ka Višķos bija sinagoga, un, pateicoties Baruha un Višķu pagasta pārvaldes iniciatīvai, šo vietu izdevās attīrīt no krūmiem un gružiem, lai ierīkotu piemiņas vietu. Šeit Baruhs nodziedāja dziesmu par Višķiem.
“Iedomājieties, ka vēl pirms 85-90 gadiem šeit rosījās dzīve – bija daudz iedzīvotāju - latvieši, krievi, ebreji, viņi dzīvoja savu ikdienas dzīvi, strādāja, tirgoja, mācījās, svētdienās gāja uz baznīcu un sinagogu. Un 1941. gadā tas viss vienā mirklī beidzās.” 28. jūnijā Višķu ciemā ienāca nacistiskās Vācijas karaspēks, nesot līdzi bailes un nāvi. Lielākā daļa vietējo ebreju, tostarp Aglonas un Dagdas ebreji, tika nošauti Kalna Višķos. Šeit vietējie zemnieki savās pļavās joprojām atrod kaulus. Nav precīzi zināms, cik tieši ebreju bija nogalināti Kalna Višķos, dažus kājām dzina līdz Daugavpils getto un nošāva tur. 2021. gadā Kalna Višķos tika atklāts piemineklis ebrejiem, fašistiska režīma upuriem.
Pēc lūgšanām jaunieši no Vācijas un Špoģu skolas iededza piemiņas sveces un nolika akmeņus pie pieminekļa. Šogad 14. aprīlī iekrīt Holokausta piemiņas diena, kad Izraēlā piemin 6 miljonus ebreju, kurus Otrā pasaules kara laikā nogalināja vācu nacisti un viņu sabiedrotie. “Katru gadu šajā dienā visa Izraēlā uz divām minūtēm apstājas. Visi cilvēki, lai kur viņi atrodas, apstājas, un skan sirēnas. Datums nav konkrēts un mainās katru gadu saskaņā ar saules un mēness kalendāru kā Pesah (Lieldienas). Šī diena tika noteikta par godu Varšavas getto ebreju sacelšanās no 1943. gada 19 aprīļa līdz 16. maijam. Tā bija ebreju lielākā bruņotā pretestība pret nacistiem. Iepriekš bija zināms, ka viņi ies bojā, bet šī sacelšanās deva cilvēkiem cerību.” Baruhs Čauskins atgādināja, ka šogad aprit 85. gadi kopš kara darbībām jūnijā un sistemātiskās ebreju tautas iznīcināšanas, kā arī 13. decembrī atzīmēs 85. gadadienu kopš ebreju deportācijas no Vācijas uz Rīgas getto un masveida slepkavībām Rumbulas mežā.
Vienu dienu viesi kopā ar Špoģu vidusskolas skolēniem pavadīja ekskursijās Daugavpilī un vienu – Rīgā, arī viesojās Višķu jauniešu attīstības centrā. Pēc Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja 1. vietnieka Jāņa Proma teiktā, plānots, ka Špoģu skolas bērni varēs doties atbildes vizītē uz Vāciju. Veiksmīga un daudzpusīga sadarbība turpinās, plānu ir daudz. Vasarā uz Višķiem atkal atbrauks vācu jaunieši, lai piedalītos nometnē. Arī plānota kārtējā vācu vēsturnieku un Holokausta pētnieku vizīte. Savukārt, Vācijā regulāri notiek iepazīšanās pasākumi jauniešiem, kur viņiem stāsta par Višķiem. “Mēs ļoti cenšamies, lai tas būtu dzīvs projekts, notikuma vietās, nevis kaut kur kabinetos. Tēma ir smaga, bet viņa ir nepieciešama, tā ir daļa no mūsu vēstures, mēs nevaram to izmainīt. Latvijā ļoti daudz ir padarīts akadēmiskā līmenī, bet jāņem vērā, ka ebreju tautas vēsture šeit, kā arī visā bijušajā Padomju Savienībā, sākās ne tik sen, tikai pēc neatkarības atjaunošanas, līdz šim ebreju tēma bija neērta. Īpaši svarīgi piesaistīt jaunatni, lai nodotu zināšanas nākamām paaudzēm,” saka Baruhs Čauskins. Špoģu vidusskolas skolnieces Madara Aleksejeva, Kristīne Grigorjeva un Sofija Trifonova pastāstīja, ka viņām ir ļoti interesanti pavadīt laiku kopā ar vienaudžiem no Vācijas, visa nedēļa ir piesātināta ar notikumiem. Dzīvojot Dubnā, Višķos un Ambeļos, meitenes zina, ka Višķiem ir bagāta vēsture, un ka šeit savulaik bija liela ebreju kopiena. Pēc viņu domām, ir svarīgi zināt tās vietas vēsturi, kurā tu dzīvo, tas ir pamats un identitātes sajūta ar dzimteni.
Teksts, foto: Jeļena Ivancova