26. martā Augšdaugavas novada jaunieši tikās Augšdaugavas novada kultūras centrā “Vārpa” digitālajā forumā, lai kopā ar novada domes pārstāvjiem un digitālā satura veidotājiem, kas ir nozares profesionāļi, iepazītu mūsdienu digitālās iespējas, radošos procesus un mediju vidi.
Ar jauniešiem tikās Augšdaugavas novada izpilddirektors Pēteris Dzalbe, domes priekšsēdētāja vietniece Olesja Ņikitina, satura veidotāji: Džeina Saulīte, Sanita Vanaga, Natalja Križanovska, Roberts Kleščinskis un Megija Kriviša. Forumu vadīja moderators Viktors Andruškevičs.
Mūsdienās digitālā vide vairs nav tikai informācijas meklēšanas vieta – tā ir kļuvusi par visaptverošu ekosistēmu, kurā satura patērēšana un radīšana cieši savijušās. Šobrīd digitālā satura veidošana ir viena no dinamiskākajām nozarēm, kas tiešā veidā ietekmē gan ekonomiku, gan sabiedrības viedokli un jauniešu karjeras izvēles.
Nav noslēpums, ka, mainoties tendencēm, drukātie mediji pēdējos gados tiek patērēti arvien mazāk, to apliecina arī finansējuma samazinājums reklāmas nozarē, kas pārvirzījies produktu, pakalpojumu popularizēšanā tieši sadarbībā ar satura veidotājiem. Likumsakarīgi, ka digitālā satura veidotāji tiešā veidā ietekmē kā jauniešu, tā visas sabiedrības viedokli.
P. Dzalbe mudināja jauniešus digitālajā vidē pavadīto laiku izmantot produktīvi. Viņš aicināja gūt iemaņas šī laika monetizēšanai, lai jau tagad liktu pamatus savai nākotnes profesionālajai attīstībai.
Kopīgās diskusijās jaunieši no digitālā satura veidotājiem uzzināja par nozares ne tik redzamo pusi. Satura veidotāja, fotogrāfe Džeina Saulīte, piemēram, atzīst, ka nereti izjūt nepieciešamību pēc digitālā detoksa, jo laiks, ko ikdienā sanāk pavadīt, plānojot saturu, aizņem lielu daļu diennakts. V. Andruškevičs iepazīstināja jauniešus ar statistikas datiem, kas parāda, ka vidēji Latvijā viens cilvēks telefonā pavada apmēram 7 h, kas ir teju vai pilna darba diena, tādēļ jo īpaši svarīgi ir gan satura radītājiem, gan tā patērētājiem pievērst uzmanību, kam savu laiku veltām. Visi nozares cilvēki ir vienisprātis, ka viena no vissvarīgākajām īpašībām ir būt patiesam. Dž. Saulīte atzīst, ka, domājot par to, kā kļuva par satura radītāju, neatminas, ka tas sākotnēji būtu bijis mērķtiecīgs ceļš, drīzāk – informācijas, foto, video publicēšana, kas atbilda pašas vērtībām, esot godīgai pret sevi. Tā pakāpeniski saņemti piedāvājumi sadarboties ar uzņēmumiem. Arī N. Križanovska, daloties pieredzē, atklāja, ka skolas laikā viens no mācību priekšmetiem, kas nav paticis, bija sports, taču tagad pati ir zumbas trenere un viekokļa līdere šajā nozarē ar vairāk nekā 5000 sekotājiem Instagram. Kopīgās diskusijas laikā tika apspriestas tēmas, kas tā uzreiz nepretendē uz viennozīmīgām atbildēm. Žurnāliste Megija Kriviša atzīst, ka žurnālists noteikti var būt blogeris, bet, vai blogeris var kļūt par žurnālistu, jau ir diskutējami. Žurnālistam jāmāk nodalīt faktos balstītu informāciju no emocijām, jo, veidojot blogu, tieši personiskais viedoklis un emocionālā pievienotā vērtība saturam ir tā, kas atšķir. Videooperators Roberts Kleščinskis pieminēja arī to, kā pēdējos gados mainījusies žurnālistu darba specifika. Šobrīd, salīdzinot ar laiku pirms apmēram 15 gadiem, žurnālisti kļuvuši daudzpusīgāki, jo paši gan raksta tekstus, pārbauda faktus, gan uzņem video.
Foruma otrajā daļā jaunieši piedalījās praktiskās digitālā satura darbnīcās, iepazinās ar:
- podkāstu ieraksta aprīkojumu, mikrofonu tehniku skaņas ierakstiem un interviju veidošanu, rezultātā izveidojot podkāsta fragmentu;
- īsa video satura veidošanu sociālajiem tīkliem, plānojot gan idejas strukturizēšanu un kadrēšanu, gan filmējot un montējot materiālu, ko beigās izveidoja kā īsu video;
- publisko runu, interviju sagatavošanu, jautājumu uzdošanu, publiskās uzstāšanās, kas rezultējās izveidotā video intervijā.
Grupu darbos tika izmantota profesionālā tehnika un aparatūra, kas tika iegādāta projekta finansējuma ietvaros.
Pēc darba grupās jauniešiem bija iespēja prezentēt izveidotos video un dalīties iespaidos. Jaunieši bija ļoti gandarīti par paveikto darbu un iespēju jau praktiski izmantot savas zināšanas. Aktīvākie jaunieši saņēma arī speciālās balvas.
O. Ņikitina pateicās visiem, kas iesaistīti pasākuma tapšanā un ikdienā strādā ar jauniešiem, lai kopā apgūtu jaunas zināšanas. Viņa atzinīgi novērtē jauniešu spējas digitālajā vidē, kas jau ir augstā līmenī, un to, ka jaunieši var veidot kvalitatīvu digitālo materiālu un popularizēt savu jauniešu centru un novadu kopumā!
Digitālais forums tika organizēts projekta “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” ietvaros, ko īsteno Jaunatnes Starptuatisko programmu aģentūra sadarbībā ar Augšdaugavas novada pašvaldību, ar mērķi stiprināt jaunatnes darba kvalitāti un veicināt jauniešu digitālās kompetences. Plašāka informācija par projektu - www.jaunatne.gov.lv.
Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026. gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara.
Foto: https://www.flickr.com/photos/203274278@N05/albums/72177720332742025
Teksts, foto: Endija Marcinkeviča