Aprīlī, kad Latvijā daba krāsojas un plaukst košāka, Ilūkstes PII “Zvaniņš”, kura gaiteņus tikpat koši pielej bērnu rosīgā un zinātkārā kņada, svin dzimšanas dienu! Šajā, 2026. gadā, dzimšanas dienas mēnesis iezīmē apaļus 75 gadus, ko 17. aprīlī ar dzīvespriecīgu pasākumu atzīmēja PII telpās.
Kopš 1951. gada, kad Ilūkstes pirmsskolas izglītības iestāde pirmo reizi vēra savas durvis, tajā pieredzēts daudz – telpu maiņas un raibi notikumi vairāku paaudžu garumā. Tas ir laiks, kas piepildīts ar visu to dārgo, ko spēj dāvāt tikai darbs ar bērniem. Šeit pirmajos dzīves gados mazie cilvēki mācās dzīvi, izzinot pasauli un tās daudzšķautņainību, mācās iepazīt paši sevi un viens otru arī tad, kad blakus nav mammas, tēta, māsu un brāļu. Ikdienas steidzīgajā dunā bērnudārza nozīme var šķist pašsaprotama, tomēr ir brīži, kas liek apstāties, lai atskatītos un novērtētu to pašaizliedzību, ar kādu ik dienu strādā ikviens, kura sirds pieder bērniem.
PII “Zvaniņš” direktore Inga Zviedrāne, kura iestādi vada kopš 1991. gada, atzīst, ka kolektīva stabilitāte ir viņu lielākais spēks. Retā kadru maiņa apliecina, cik spēcīgs un vienots ir iestādes kodols, kas dienu no dienas veido drošu un sirsnīgu vidi pašiem mazākajiem no veselām 9 grupiņām, kuri svētku reizē nepaguruši priecēja ar krāšņiem priekšnesumiem. Bērnu patiesās emocijas un apbrīnas vērtā sagatavotība uzstāties pielēja dzīvesprieku gan PII komandas, gan Augšdaugavas novada domes vadības sirdīs. Priekšsēdētājs V. Aizbalts pateicās visam kolektīvam par viņu darbu un augsto profesionālismu, kas spilgi izpaužas neikdienišķās situācijās un rūpīgi sagatavotajā svētku programmā. Pasniedzot dāvanu jubilejā, priekšsēdētājs iepriecināja PII saimi, informējot par domes atbalstīto lēmumu piešķirt finanšu līdzekļus iztrūkstošā virtues inventāra iegādei.
Viena no īpašākajām dāvanām, kas šodien tika ierakstīta PII “Zvaniņš” vēsturē, ir Onas Lapas komponētā himna “Zvaniņam” – “Zvaniņš Ilūkstē”, kas 75. dzimšanas dienā piedzīvoja pirmatskaņojumu. Ona Lapa ir gan melodijas, gan vārdu autore. Kā atzīst autore: “Tieši rudenī, kad sākās pirmās vēsmas par bērnudārza jubileju, laikā, kad apritēja 18 gadi kopš uzsāku šeit savas darba gaitas (kā pati smejos – pilngadība), vienā mirklī ieskanējās skanīgā frāze “Zvaniņš Ilūkstē” un tā melodija sāka skriet līdz ar vārdiem. Tajā brīdī braucu autobusā un nevarēju neko pierakstīt, bet melodija griezās domās gan dienu, gan nakti. Jau nākamajā dienā, paķerot telefonu rokās, ieslēdzot diktofonu, lai nekas nepazustu, turpat zālē uz klavierēm tapa “Zvaniņš Ilūkstē”. Teksts ir kā stāsts par to, ko esmu pati piedzīvojusi šajā bērnudārzā, būdama audzēkne un absolvējusi to 1994. gadā, un par visiem, kas iziet šo ceļu. No pavisam nedrošiem soļiem mammai un tētim pie rokas līdz zvaniņam, kurš ieskandina mūs skolas gaitā. Par to, ka “Zvaniņš” mūs visus kopā sauc!”
Jubilejas dienā, 17. aprīlī, domes priekšsēdētājam V. Aizbaltam pārgriežot lentīti, tika atklāta iestādes vēstures liecību telpa.
Galu galā bērnudārzs nav tikai ēka vai nodarbību plāns – tas ir dzīvs stāsts, kura sirdspukstus veido komandas darbs. Šo unikālo vidi kopīgi rada katrs mazais cilvēciņš, katrs darbinieks ar savu profesionalitāti un rūpēm, un katrs vecāks ar uzticēšanos un atbalstu. Tikai visiem kopā – bērniem, pedagogiem, tehniskajiem darbiniekiem un ģimenēm – izdodas uzturēt to īpašo „Zvaniņa” garu, kurā pagātnes tradīcijas satiekas ar rītdienas cerībām. Lai nākamās desmitgades ļauj “Zvaniņam” un visai tā komandai plaukt arvien košāk, saglabājot līdzšinējās vērtības!
Foto: https://www.flickr.com/photos/203274278@N05/albums/72177720333142261
Autors: Endija Marcinkeviča