27. martā Bebrenes iedzīvotāji tikās ar Augšdaugavas novada pašvaldības priekšsēdētāju Vitāliju Aizbaltu, lai spriestu par Bebrenes pagasta Kultūras nama ēkas nākotni, kura šobrīd ir tehniski ļoti sliktā stāvoklī. Lai kultūras dzīve tiktu nodrošināta pašreizējās telpās, ēkai nepieciešami renovācijas darbi, kas iekļautu gan jumta seguma, gan esošās kanalizācijas sistēmas nomaiņu, tāpat nepieciešama ēkas nepabeigtās daļas demontēšana un ēkas siltināšana, kā arī āra teritorijas labiekārtošana.
Ēka celta 1993. gadā, un šobrīd ir novada pašvaldības īpašums, tā kalpo kā viena no galvenajām mājvietām pagasta sabiedriskās un kultūras dzīves veidošanā. Bebrenes pagasta Kultūras namā darbojas 6 amatiermākslas kolektīvi un Bebrenes jauniešu dome, kopā pulcējot 56 pagasta aktīvos ļaudis.
Kultūras nama noslodze ir liela, mēģinājumi kolektīviem notiek katru dienu:
Pirmdiena (13.00 jauktais vokālais ansamblis “Sarma”), otrdiena (17.00 mūsdienu dejas, 19.30 folkloras kopa “Ritam”), trešdiena (17.00 vokālais ansamblis “Mazputniņš”, 18.00 amatierteātris “Variants”), ceturtdiena (15.30 Eiropas deju kopa “Rudzupuķēs”, 16.30 Bebrenes jauniešu dome, 18.00 galda spēļu vakars), piektdiena (17.00 amatierteātris “Variants”), svētdiena (15.00 Bebrenes jauniešu dome), sestdienās bieži notiek pasākumi.
Bebrenes Kultūras nama vadītāja Kristīne Rimeicāne prezentācijā iepazīstināja ar esošo situāciju, t.sk., norādot pozitīvo Kultūras nama pastāvēšanā: vietējās kopienas centrs, tradīciju un kultūras saglabāšana, iespēja jauniešiem un bērniem attīstīties, sociālās dzīves laukos nodrošināšana, vietējās identitātes stiprināšana, veiksmīga lokācijas vieta. Kā mīnusi tika minēti: augstās uzturēšanas izmaksas, slikts tehniskais un vizuālais stāvoklis, kolektīvu sadalīšana pa dažādām ēkām, nepietiekama tehnisko telpu nodrošināšana pārcelšanas gadījumā, darba iespēju samazināšana vietējiem iedzīvotājiem, ēkas funkcijas likvidācijas gadījumā būs nepieciešama ēkas un apkārtnes uzturēšana kārtībā.
Kā alternatīva tiek piedāvāta izmantot, piemēram, Bebrenes muižas ēkas telpas, kurās šobrīd ir skola, taču, ņemot vērā kolektīvu mēģinājumu grafiku, pastāv bažas, ka saskaņot šo grafiku ar skolu var rasties problēmas, jo telpas pēc mēģinājumiem vēlu vakaros ir jāpaspēj sagatavot jau nākamās dienas rītam tā, lai nerastos aizķeršanās mācību procesa nodrošināšanā skolēniem, tāpat jāņem vērā, ka kultūras dzīves organizēšanā nereti ir daudz rekvizītu, dekoru u.tml., kam nepieciešamas telpas to novietošanai, amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu grafiks šobrīd arī pārklājas ar mācību stundu norisi.
Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs V. Aizbalts tikšanās sākumā lūdza iedzīvotājus izteikt savu viedokli, lai varētu ņemt vērā kopienas intereses un uzklausīja iedzīvotāju bažas, piekrītot iedzīvotājiem, kuri ir vienisprātis, ka atstāt esošo situāciju tādu, kāda tā ir, vairs nevar. Viņš informēja, ka pašvaldības budžetā līdzekļu renovācijas darbiem nav, tādēļ kā iespēja varētu tikt izskatīta aizdevuma ņemšana Valsts kasē vai arī Eiropas Savienības līdzekļu piesaiste, veicot ēkas siltināšanas darbus, taču pagaidām galīgais lēmums pieņemts nav, kā otro variantu domes vadība izskata ēkas funkcijas deleģēšanu citviet Bebrenē.
Iedzīvotāji aktīvi pauda argumentētus viedokļus, un tikšanās beigās klātesošie vienbalsīgi izrādīja vēlēšanos izskatīt pašreizējās ēkas renovāciju kā vienīgo iespēju, lai saglabātu iepriekšminētos pozitīvos aspektus Bebrenes Kultūras nama pastāvēšanai.
Teksts, foto: Endija Marcinkeviča