Flickr
Konsultāciju uzņēmums Dynamic University ir uzsācis Augšdaugavas novada izglītības un izglītības ekosistēmas stratēģijas 2026.-2030. gadam izstrādi. 27. martā uzņēmuma pārstāvji iepazīstināja pašvaldības vadību un novada izglītības iestāžu administrāciju ar esošās situācijas izvērtējumu, savukārt jūnijā uzņēmumam jau jānāk klajā ar gala ziņojumu, tostarp jāveic sabiedriskās apspriešanas procedūra.
Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts uzsvēra, ka, izstrādājot šo stratēģiju, jāņem vērā daudzas lietas, ko Izglītības un zinātnes ministrija ignorē, turklāt svarīgs esot tieši speciālistu skats no malas. “Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā jaunu finansēšanas modeli, kas paredz noteiktu piepildījumu katrā klasē, katrā skolu veidā. Faktiski neiedziļinoties vietējo kopienu vajadzībās, zīmē ekseļus, izejot no kuriem, piešķirs vai nepiešķirs finansējumu. Ja klasē nodrošinājums atbilst normatīviem, tad šo klasi finansēs, ja nav, tad tas paliek vai nu pašvaldības ziņā, vai pašvaldībai šī skola jāslēdz vai jārīkojas citādāk. Mēs pašlaik neesam gatavi nekādām asām kustībām. Ja runa par skolu sistēmu laukos, jo īpaši mūsu novadā, tad tas ir jautājums par olu un vistu – kurš bija pirmais. Ja laukos nav skolas, tad jaunās ģimenes tur nenāks dzīvot. Tas nozīmē – ja mēs aiztaisām skolu ciet, ar laiku kopiena pazūd. Mēs cenšamies smagos demogrāfijas laikus pavilkt tālāk, gan valsts ar atbalstu, gan mēs kā pašvaldība piefinansējam klāt, tad ir cerība, ka jaunās ģimenes kaut kad atgriezīsies. Gan jau ekonomiskā situācija kaut kad uzlabosies, bet, ja nebūs skolas, jaunās ģimenes nenāks,” saka domes priekšsēdētājs. “Tāpēc mēs esam noslēguši līgumu un aicinām palīgos ārpakalpojumu, lai viņi paskatās mūsu ekosistēmu, palīdz atrast mums argumentus, kāpēc vienas vai otras skolas jāsaglabā, varbūt nepieciešams kaut ko reorganizēt un pielabot. Ja runājam par problemātiskām vietām, tad mums būs jāizšķiras, ko tālāk darīt ar Kalupes pamatskolu, kā organizēt Silenē Laucesas pamatskolas programmu īstenošanas vietu, vai tos bērnus no Silenes vest uz Laucesi, kas iespējams, būs jādara. Arī kā saglabāt pierobežā divas skolas – Zemgales un Salienas, esam par to, lai šajās skolās saglabātu vidusskolas posmu. Vēlamies dzirdēt argumentus, kā mēs to varam izdarīt, vai arī pretēji – ka mēs tiešām cīnāmies ar vējdzirnavām un kaut kas jādara citādāk.”
Uzņēmuma vadītāja Līna Dzene paskaidroja, ka izglītības ekosistēmu veido pašvaldība, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Pašvaldība attīsta tās vadībā un pārraudzībā mērķtiecīgi strādājošu institūciju kopu, izglītības jomā sadarbojoties ar pašvaldības, privātajām un valsts izglītības iestādēm, darba devējiem, sociālajiem partneriem, NVO, koordinējot izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs.
Pirmajā stratēģijas izveides posmā uzņēmums jau veicis novada izglītības iestāžu tīkla izpēti, pedagogu, skolēnu un viņu vecāku aptaujas, apzinājis izaicinājumus un iespējas ekosistēmas attīstībā, par ko pastāstīja pasākuma dalībniekiem.
Pasākuma klātesošajiem bija iespēja kopīgi strādāt darba grupās un apspriest dažādas izglītības jomas tēmas – iekļaujošā izglītība, vienota skola, izglītojamo un pedagogu labbūtība, pedagogu atbalsta un piesaistes sistēma, interešu izglītība, pakalpojumu pieejamība un ilgtspēja. Līna Dzene aicināja izteikt idejas nākotnes attīstībai. Katra no sešām darba grupām noslēgumā prezentēja savas grupas izstrādāto redzējumu un ierosinājumus.