26. novembrī Vaboles kultūras namā notika grāfa Ireneja Plātera-Zīberga grāmatas „Dzīve bez rokām” atklāšanas svētki. Grāmata, kas pirmo reizi publicēta poļu valodā 1931. gadā Varšavā, piedzīvojusi īstu renesansi un tagad nonāks lasītāju rokās arī latviešu un poļu valodā, pateicoties Vaboles pagasta biedrības „Lixten” īstenotajiem projektiem. Grāmata ir autobiogrāfiska skice par 19. gadsimtā Vabolē dzimušā grāfa – „bezroku prinča” dzīvi.

Irenejs ir dzimis 1896. gadā Vaboles muižā Teofīla Staņislava Plātera-Zīberga un Jadvigas Marijas no Hrapovickiem ģimenē. Neskatoties uz to, ka grāfs piedzima bez rokām, viņš bija ļoti talantīgs, kļuva par rakstnieku, filmu scenāriju autoru un režisoru, turklāt bijis īsts sieviešu mīlulis. Savā grāmatā viņš raksta gan par Vaboli, gan savu māti grāfieni Jadvigu, kura, būdama Ireneja gaidībās, sastapusi kādu zvejnieku bez rokām, iespējams, tas ietekmējis arī pašas gaidāmo bērniņu. Grāmata „Dzīve bez rokām” tēlainā valodā apraksta invaliditātes ietekmi uz visām cilvēka dzīves jomām, tā ir pirmā dokumentālā liecība par Vaboles muižu, kas nodega 1917. gadā, tā apraksta Vaboles muižas un saimnieku ikdienu, iekļauj vēsturiskus faktus, piemēram, par kaujām pie Glaudānu salas 1. pasaules kara laikā.

Irenejs Plāters-Zībergs sarakstījis vairākas grāmatas poļu valodā, bija viens no pirmajiem cilvēkiem pasaulē, kas rakstīja ar kājām.

Grāmatas tulkošana bija liels izaicinājums biedrības „Latvijas Poļu Savienība” sekretārei, tulkotājai Kristīnei Kuņickai-Dzalbei, kura tobrīd bija sava dēliņa Dāvida gaidībās. Zinot Ireneja dzīvesstāstu un viņa mammas piedzīvoto grūtniecības laikā, ļoti pārdzīvojusi par savu gaidāmo mazuli, ar bažām vērojusi ultrasonogrāfijas attēlus, vai bērniņam ir rociņas, taču uztraukumam nebija pamata. Savukārt mazajam Dāvidam tā kļuva par pirmo lasāmvielu, vēl atrodoties māmiņai zem sirds.